VARAM pieprasa Mārupes novada domei paskaidrojumu par prettiesisko būvniecību nocirstā dižozola teritorijā

VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ilgstoši un nepārprotami Mārupes novada pašvaldībai un tās būvvaldei ir norādījusi uz prettiesisko būvniecību, tai skaitā uz tās apdraudējumu novada dižkokam.

Mārupes novada domei būs jāsniedz paskaidrojumus VARAM par tās pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem dome atcēlusi būvvaldes lēmumu par būvdarbu apturēšanu.

Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsver, ka Mārupes novada pašvaldības un būvvaldes rīcības rezultātā, neievērojot normatīvajos aktos skaidri noteikto dižkoku aizsardzību un ignorējot ministrijas, dabas aizsardzības institūciju, kā arī tiesas un prokuratūras pausto, viens no Latvijas dabas pieminekļiem nelikumīgi ticis neatgriezeniski iznīcināts. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām, apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, un citu organismu grupām. Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas un ainavas vērtība un to aizsargāšana ir pienākums.

"Ministrija atkārtoti pieprasa pašvaldības domei paskaidrojumus, tai skaitā par tās pieņemtajiem lēmumiem, uz kuru pamata tika ļauts turpināt būvdarbus," pauž Plešs.

VARAM pašvaldībai jau šā gada 16.februārī norādīja, ka "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nepārprotami nosaka, ka dižkoka teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Turklāt neatkarīgi no tā, vai koks ir dabā apzīmēts ar atpazīstamības zīmi, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība.

VARAM atgādina, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības autonomā funkcija. Tās kompetencē ir arī pieņemt lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība ir atbildīga par būvvaldes tiesisku rīcību.

Īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, ministrija vairākkārt Mārupes novada pašvaldībai un būvvaldei ir pieprasījusi paskaidrot izsniegtās būvatļaujas tiesiskumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par 2022.gada 7.jūlija domes ārkārtas sēdē lemto, atjaunot iepriekš tiesas procesā apstrīdēto būvatļauju darbību un sniegt skaidrojumu, kā un kad pašvaldība šo prettiesisko rīcību novērsīs. Taču iestādes neatbildēja ministrijai pēc būtības un uzskatīja, ka pārkāpums pret dabas pieminekļiem nav noticis.

DAP vairākkārt un operatīvi, kad vēl būvdarbi bija tikai būvbedres stadijā, sazinājās ar pašvaldību un būvvaldi, aicinot sniegt informāciju un pārtraukt būvdarbus. Tāpat savlaicīgi vērsās gan Valsts policijā, gan Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Mārupes novada būvvaldes rīcības tiesiskumu, gan nosūtījusi Valsts vides dienestam pieprasījumu dižkokam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.

Ritot tiesvedībai, DAP atkārtoti sniegusi informāciju Administratīvā rajona tiesai, ka Mārupes novada būvvaldei, lemjot par būvatļauju izsniegšanu, bija rūpīgi jāiepazīstas ar ģenerālplānu un jāpārliecinās, vai būves novietojums atbilst visām normatīvo aktu prasībām, kas jebkādā veidā var liegt ēku būvēt konkrētajā teritorijā. Tai skaitā bija jāpārliecinās, ka plānotā ēka atrodas ārpus valsts nozīmes aizsargājama koka, proti, dižkoka, parastā ozola ar stumbra apkārtmēru 1,3 metrs augstumā no sakņu kakla 4,31 metrs aizsargājamās teritorijas.

Būvvalde nav rūpīgi un atbildīgi pildījusi savus pienākumus - nav pietiekami rūpīgi iepazinusies ar ģenerālplānu, nav pievērsusi uzmanību faktam, ka tajā ir atzīmēts dižkoks un nav pārliecinājusies, ka iecerēto būvju novietojums zemes gabalā neatbilst tiesiskajam regulējumam, uzsver VARAM.

Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" nepārprotami norāda uz dižkoku nozīmi, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tai skaitā aizsargājamie koki, un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.

Jau ziņots, ka trešdien Mārupes novada pašvaldības policija saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku rīcību, nozāģējot valsts nozīmes aizsargājamu dižozolu Kantora ielā, liecina informācija vietvaras mājaslapā.

Pēc notikuma vietas apsekošanas informācija par iespējamo noziedzīgo nodarījumu esot nodota Valsts policijai un DAP.

Nozāģētā dižozola tuvumā noris rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvdarbi. Kā norāda domē, apkārtējo māju iedzīvotāji gada sākumā ir vērsušies pašvaldībā, DAP un citās atbildīgajās instancēs, cenšoties panākt, lai dižozols būvdarbu laikā netiktu skarts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, šogad vasarā, cenšoties glābt dižozolu, Ģenerālprokuratūra vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu saistībā ar Mārupes novada pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju minētā projekta rindu māju būvniecībai.

29.jūlijā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem lietā par Mārupes novada būvvaldes prettiesiski izdotajām būvatļaujām - Mārupes novada dome ar savu lēmumu atjaunojusi prettiesiski izdotu būvatļauju darbību, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Jau ziņots, ka 14.februārī Ģenerālprokuratūrā tika saņemts DAP iesniegums par dabas pieminekļa - dižozola - bojāšanu Kantora ielā nr.115 un nr.117, Mārupē, jaunas rindu mājas būvniecības procesā.

Veicot prokurora pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, tika noskaidrots, ka Mārupes novada būvvalde rīkojusies prettiesiski, izsniedzot būvatļaujas rindu māju būvniecībai minētajās adresēs, kas atrodas dabas pieminekļa - dižozola - teritorijā.

Ģenerālprokuratūras prokurors 8.aprīlī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par prettiesisko būvatļauju atcelšanu un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu.

Nesagaidot tiesvedības noslēgumu, Mārupes novada būvvalde 12.aprīlī atcēla prettiesiski izdotās būvatļaujas un uzlika būvniekam par pienākumu atjaunot sākotnējo stāvokli īpašumos. Tā kā apstrīdētais administratīvais akts tika atcelts, tiesa 2022.gada 13.maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu šajā administratīvajā lietā.

7.jūlija ārkārtas sēdē Mārupes novada dome atcēla būvvaldes 12.aprīļa lēmumu un atjaunoja iepriekš apstrīdēto būvatļauju darbību.

Līdz ar to prokurors atkārtoti vērsās Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā - ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

"Zeninvest" reģistrēts 2017.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800. eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Kalniņš un Jegors Gulbis. Pērn "Zeninvest" strādāja ar 775 433 eiro apgrozījumu un cieta 311 047 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija.