Rīgā pašvaldība sniedz atbalstu trim bijušajiem "Naukšēnu" audzēkņiem. Jaunieši sadarboties nevēlas

Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra (RPBJC) direktors Kaspars Jasinkevičs norāda, ka šajā periodā RPBJC ir notikušas divas Starpinstitūciju sanāksmes. Trīs jauniešiem, kuri ir no "Naukšēniem" un šobrīd dzīvo RPBJC, ir piedāvāts piedalīties visās struktūrvienības aktivitātēs.

Tāpat kopā ar visiem trim jauniešiem izstrādāti individuālie sociālās korekcijas plāni un veikti sadarbības pasākumi ar jauniešu bioloģiskajām ģimenēm, kuros piedalījās jauniešu mammas.

Jaunieši tika pieteikti Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvajā nodaļā, lai saņemtu ieteikumus, par kuriem ir informētas arī skolas. Skolas ir izstrādājušas individuālu programmu.

Tāpat jaunieši tika pieteikti Virtuālās realitātes terapijas pakalpojumam, kas gan tika apmeklēti tikai vienu reizi. Trīs reizes ir notikušas profilaktiskās pārrunas ar Rīgas Pašaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas darbiniekiem.

Jaunieši arī ir konsultēti VBTAI Konsultatīvajā nodaļā, kur tika izveidota atbalsta programma, kuras darbības periods ir no 12. septembra līdz 12. decembrim.

Pēc Administratīvas komisijas lēmumiem jaunieši tika pieteikti pie speciālistiem - atkarību speciālista un narkologa, kas netika apmeklēts, norāda Jasinkevičs.

Tāpat notiek saziņa ar Resursu centru par iespējamo sadarbību un ar "Mentor Latvia" palīdzību tiek meklēts mentors. Vēl joprojām visiem trīs jauniešiem norit adaptācijas laiks, kā arī tiek apzinātas viņu intereses un vēlmes, spēja ievērot režīmu, iesaistīšanās pienākumu pildīšanā.

Piemēram, viens no jauniešiem tika pieteikts velotreniņiem. Nodarbībām tika izsniegts treniņtērps un velosipēds, tomēr jaunietim trūkst motivācijas pārvarēt treniņu grūtības, tādēļ sportošana tika pamesta. Tomēr šobrīd notiek darbs pie cita sporta veida atrašanas, kas jaunieti interesētu un kur viņš būtu motivēts iesaistīties.

Viens jaunietis apmeklē klīnisko psihologu, lai varētu noteikt viņa kognitīvās spējas un izpētes rezultātus iesniegt medicīniski pedagoģiskajai komisijai. Tas nepieciešams, lai izvēlētu jaunieša spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim atbilstošāko izglītības programmu.

Pagājušajā nedēļā struktūrvienības darbinieki piedalījās VBTAI rīkotajā starpinstitūciju sanāksmē, kur tika iegūta kontaktinformācija Izglītības departamenta speciālistam, lai vienotos par jaunieša zināšanu līmeņa testēšanu.

Par šo testēšanu ir bijusi saruna arī ar pašu jaunieti, un viņš atzīst, ka testēšana ir nepieciešama, lai varētu saņemt atbalstu izglītības iegūšanā. Šobrīd notiek darbs pie tikšanās saskaņošanas.

Tāpat notiek izvērtēšana par pakalpojuma piešķiršanu rehabilitācijas un atbalsta programmā "Palēciens", par ko arī ir bijusi saruna ar jaunieti. Jaunietis atzīst, ka viņam par to ir interese, ir notikušas tikšanās ar supervizoru. Tiek plānota starpinstitūciju sanāksme, lai izvērtētu un pārskatītu uzvedības sociālās korekcijas programmu jaunietim.

Viena no problēmām ir, ka jaunieši struktūrvienībā RPBJC dzīvo pārāk īsu laika periodu, kā arī pagaidām nav vērojama jauniešu vēlme sadarboties, norāda Jasinkevičs. Jaunieši regulāri atrodas neatļautā prombūtnē, kas arī apgrūtina viņiem atbilstošu aktivitāšu atrašanu.

Tāpat nav apmeklēta skola un nav iespējas apmeklēt ārstus - zobārstu, oftalmologu, psihologu, psihiatru. Iepriekš jaunieši atradās psihiatra uzraudzībā, medikamentozā ārstēšanā pie atkarību speciālista.

Jau ziņots, ka vairākas pašvaldības, tostarp Rīgas, līdz gada beigām saņems papildu finansējumu darbam ar bērniem, kuri atgriezušies savās pašvaldībās no likvidētās sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni".

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošā sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" tika likvidēta šī gada 1. oktobrī. Līdz 2024. gada 31. decembrim, sadarbojoties atbildīgajām iestādēm, tiks veikta sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reforma un sociālās korekcijas satura reforma.

IZM norāda, ka tās laikā konceptuāli nepieciešams izvērtēt arī jautājumu par atsevišķa sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta nepieciešamību. Ja sociālās korekcijas izglītības iestāde kā institūts turpina pastāvēt, ir jāvērtē jautājumi par sociālās korekcijas izglītības iestādes atrašanās vietu, fiziskās vides uzlabošanu, atbilstoša personāla nodrošinājumu, kā arī normatīvās bāzes pilnveidi un sociālās korekcijas programmas pilnveidi.