:format(webp)/nginx/o/2022/10/29/14928730t1h1dd3.jpg)
Kefīra, ābolu, olu un tamlīdzīgas diētas vairs nevienu nepārsteidz. Taču, dzenoties pēc ideālā svara, cilvēki jau gadsimtiem ilgi darījuši pilnīgi trakas lietas, un tas vēl būtu maigi teikts. Igauņu portāls "Limon.ee" apkopojis pasaules dīvainākās diētas, kuras vieno viena lieta: nekad tās neizmēģiniet! Tās visas ir bīstamas veselībai, patiesībā – pat nāvējošas. Šis apkopojums ir tikai aizraujoša izklaide ar vēsturisku piesitienu. Lasiet un uzēdiet kaut ko garšīgu!
Neviens nezina, kā tieši, bet etiķis vienā brīdī kļuva par panaceju pret visām kaitēm. Pēkšņi visiem likās, ka ar etiķi var ārstēt slimības, atjaunot zudušos matu rotu un zaudēt svaru. Vainojiet dzejniekus! Jo zināms, ka daiļais angļu dzejnieks Lords Bairons regulāri dzēra ūdeni ar lielu daudzumu etiķa. Talanta pielūdzējas arī metās to darīt – pilnīgi nepadomājot par sekām. Jāatceras, ka etiķskābe var sadedzināt barības vadu, un tā ir vai nu mokoša nāve vai mokoša dzīve, un to nevienam nevajag. Tad jau labāk ar etiķi mēģināt iztīrīt no tējkannas kaļķakmeni – tur vismaz nebūs upuru.
Brīnumaino diētas tablešu laikmets nebūt nav sācies internetā. 19. gadsimtā tabletes, kas saturēja arsēnu, tika lietotas kā uztura bagātinātāji, un tās galma dakteri dalīja pa labi un pa kreisi.
Dāmas arī novājēja – nu skaidrs, organisms pildījās ar indi, un nāve no arsēna pārdozēšanas drīz bija klāt.
Arsēna tabletīšu sastāvu, protams, Viktorijas laikmetā neviens nepētīja. Šajā ziņā cilvēce daudz uz priekšu nav gājusi – internets pilns ar vājēšanas tabletītēm, par kuru saturu nekas nav zināms. Neēdiet nezināmas tabletītes! Kāda jēga labi (un to vēl nevar zināt!) izskatīties zārkā?
Dažās Āzijas valstīs svara zaudēšanas metode ar lenteņu palīdzību ir ārkārtīgi populāra. Cilvēki norij tabletes ar tārpu olām, lai tārpi sāk absorbēt pārtiku ķermeņa iekšienē.
Sasniedzot vēlamo rezultātu, jāsāk lietot prettārpu zāles, lai atbrīvotos no parazītiem. Tiesa, tik bīstamas diētas piekritēji neapzinās, kādu kaitējumu šie tārpi nodara organismam. Un kurš teicis, ka tārpi pie prettārpu zālēm nepierod? Ko tad, ja tārps atsakās pamest organismu un ēd to tālāk?
Kamēr cilvēks guļ, viņš nevar ēst. Loģiski, vai ne? Tāpēc pēc sešdesmito gadu superkalsnās un superpopulārās modeles Tvigijas panākumiem kādam ienāca prātā, ka modeles cienīgu kalsnumu var panākt, zaudējot svaru miegā. Guli un neēd. Tām, kuras vairs nevarēja izturēt un nomoda mirkļos zagās pie ledusskapja, ieteica lietot miegazāles. Un kur tad paliek visa jautrība? Galu galā tā taču var aizmigt un vienu dienu nepamosties! No cilvēka paliek pāri tikai skelets agri vai vēlu – kāpēc to pasteidzināt?
Starp citu, arī Elviss Preslijs bija šādas diētas cienītājs. Ja kāds redzējis nabaga Elvisa pēdējo dzīves dienu fotogrāfijas, tad viņa skats ir labākais pierādījums tam, ka diētas, dažādas tabletes un vēl visādas vielas cilvēku pilnībā sakropļo.
20. gadsimta sākumā ārsts Horācijs Flečers visiem tievētgribētājiem pasniedza diētu divos vārdos: sakošļā un izspļauj. Idejas būtība ir tāda, ka jebkurš ēdiens, pat šķidrs, ir jāsakošļā 100 reizes, lai no tā iegūtu visas nepieciešamās uzturvielas, un pēc tam jāizspļauj.
Ja tā padomā – kāds gan ellīgs gribasspēks vajadzīgs! Nokodies no gardas bulciņas, iekodies kraukšķīgā vistas kājiņā vai iebāz mutē tauciņos apbrūninātu kartupelīti un...
Nē, norīt nedrīkst, sakošļā un spļauj ārā!
Šo diētu esot izmēģinājis pat pirmais dolāru miljardieris cilvēces vēsturē Džons Rokfellers. Protams, miljardieri var spļaut ārā ēdienu tonnām vien, bet kāpēc lai to darītu cilvēki, kas savu naudu nopelna smagā darbā?
Tā nav galvenā diētas problēma. Padomāsim, cik daudz uzturvielu nabaga organisms šādā veidā var saņemt?
Ilgstoši piekopjot šādu diētu, pie dieviem var aiziet tiešām neparastā veidā: nomirt badā ēdot!
Visiem zināms, ka smēķēšana nopietni kaitē veselībai. Slimības, ko izraisa šī atkarība, ir norādītas uz katras cigarešu paciņas. Taču pagājušajā gadsimtā tabakas izstrādājumu reklāmās plīvoja tādas frāzes kā "Veicina slaidas figūras saglabāšanu".
Ja tam pievieno vismaz pudeli šampanieša dienā, iegūstam skaidru priekšstatu par septiņdesmito gadu supermodeles diētu. Žēl tikai, ka tās, kuras tiešām pārtika no šampanieša un cigaretēm, nedzīvoja pārāk ilgi, jo smēķēšana palielina sirds slimību un plaušu vēža risku. Tās, kuras padzīvoja ilgāk, sabojāja kuņģi un diezgan ātri sāka izskatīties kā saburzīts cigarešu papīrs. Cigaretes ir inde, nevis diēta. Punkts.
Ne jau modeles izdomāja, ka, pārtiekot tikai no šampanieša, var saglabāt figūru. Vēsturnieki par alkohola diētas izgudrotāju dēvē Viljamu Iekarotāju. Saskaņā ar leģendu, angļu karalis bijis pārāk smags, lai jātu ar zirgu, bet karaļiem taču jājāj un jāmāj!
Lai karalis būtu paēdis un kaza, atvainojiet, zirgs dzīvs, viņš izdomāja, ka vairs neēdīs – tikai dzers. Un ne jau ūdeni. Maltīšu vietā Vilhelms dzēra dažādus grādīgus dzērienus.
Protams, šī diēta nedeva vēlamos rezultātus, vēl vairāk: stāsts par Viljama Iekarotāja galu ir traģikomisks. Karalis nositās, nokrītot no zirga smagā reibuma stāvoklī.
No svaiga gaisa un mīlestības var pārtikt iemīlējušies pārīši. Kādu laiku. Nu, teiksim stundas piecas, kamēr sāk gribēties ēst. Bet amerikānis Vailijs Brūkss klāsta, ka pārtikt var tikai saules, gaisa un ūdens. Un viss!
Brūkss ASV izveidoja veselu institūtu, lai propagandētu ideju par to, ka cilvēkam, lai izdzīvotu, pilnīgi pietiek "uzēst" saules gaismu un gaisu, klāt piedzerot ūdeni.
Lai cik absurdi tas būtu, Brūksa idejai esot atbalstītāji visā pasaulē. Jautājums tikai – cik ilgi? Galu galā šī ideja nav nekas cits kā badošanās, un tā nekad nav laba doma.
1928. gadā kāds Arktikas pētnieks pamanīja, ka inuīti, ar kuriem viņš dzīvoja kopā, ir ar izcilu veselību un slaidiem augumiem. Turklāt šie ziemeļu iedzīvotāji ēda tikai gaļu, zivis un vaļu eļļu.
Pētnieks ieteica eiropiešiem sekot viņu piemēram un atteikties no dārzeņiem un augļiem par labu proteīna pārtikai. Jāteic, ka diezgan traka ideja, kaut vai tāpēc, ka augļi un dārzeņi ir garšīgi, tajos ir vitamīni un šķiedrvielas, un mēs nedzīvojam Arktikas skarbajos apstākļos. Tur ar burkānu ražām un vīnogu plantācijām esot švaki, kāds brīnums, ka vienkāršāk ir tikt pie vaļiem, nevis pie burkāniem. Tā vien šķiet, ka pētniekam labāk nodarboties ar to, ko viņš prot: Arktikas pētīšanu, nevis diētu izgudrošanu.
Nav zināms, kurš un kad nolēma, ka ēst vati ir normāli. Daži tur aizdomās baleta pasauli, kurā visi vienmēr ir izsalkuši. Modeļu un baletdejotāju vidē tiešām cirkulē diēta, kura paredz, ka vēderu tīri labi var piepildīt ar augļu sulā samērcētiem vates gabaliņiem. Raugi, kokvilna saturot lielu daudzumu šķiedrvielu un piepilda kuņģi, radot sāta sajūtu.
Pilnīgi murgi! Nekad pat nemēģiniet! Cilvēki, kas figūras vārdā ēd vati, nepadomā par to, ka kokvilnas celuloze, maigi izsakoties, stipri atšķiras no parastos pārtikas produktos esošās celulozes. Vate ir ķīmiski apstrādāts, pa pusei sintētisks materiāls. Ēdot vati, pneimonija, pamatīgs kuņģa un zarnu iekaisums ir tikai maza daļa no tā, kas var notikt.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)