Kas ir "netīrā bumba" un cik bīstama tā ir? (2)

Kā strādā "netīrā bumba"?

"Netīrā bumba" nav kodolierocis, tātad kodolsprādzienu tā izraisīt nevar. Tehniski tā ir radioloģiskās izkliedes ierīce.

"Netīrās bumbas" uzbūvēt ir daudz vieglāk un lētāk nekā kodolieročus, un tās ir arī daudz mazāk bīstamas.  Tas ir salīdzinoši primitīvs un neprecīzs ierocis.

Tās izmanto parastās sprāgstvielas, piemēram, dinamītu, ko novieto blakus radioaktīvajam materiālam, kas tiek izsviests atmosfērā sprādziena rezultātā.

Bumbas kodolā var būt jebkas, galvenais nosacījums - tas ir radioaktīvs. Tie var būt kodolreaktora atkritumi, kodolieroča pārpalikumi vai medicīnā, rūpniecībā un pētniecībā izmantotie radioloģiskie materiāli. 

Lai gan izkliedētais radioaktīvā materiāla daudzums ir bīstams, tas ne vienmēr ir letāls.

Cik lielu postu "netīrā bumba" var izraisīt?

To, cik daudz cilvēku ietu bojā "netīrās bumbas" detonēšanas rezultātā un kāds būtu radīto kaitējumu apmērs, ir grūti prognozēt, jo tas ir atkarīgs no daudziem mainīgajiem faktoriem.

Galvenais faktors ir izmantoto sprāgstvielu daudzums un veids. Tas nosaka sprādziena stiprumu. Citi faktori ir izdalīto radioaktīvo materiālu daudzums un veids, kā arī laikapstākļi, īpaši vējš, sprādziena laikā. Potenciāli var tikt piesārņota plaša teritorija.

Lielākā daļa "netīro bumbu" neradītu gana daudz starojuma, lai izraisītu nāvi vai pat smagas slimības, tomēr sprādziens var saindēt tuvumā esošos cilvēkus un padarīt skarto teritoriju ļoti bīstamu. Radiācijai pakļautās ēkas nāktos slēgt pat mēnešiem ilgi, un tām būtu nepieciešamas pamatīga uzkopšana un attīrīšana.

Tomēr rezultāts var būt arī mazāk bīstams, piemēram, zemas radiācijas iedarbības līmenis, kas parasti neizraisa nekādus simptomus. Cilvēki pat varētu nezināt, vai viņi ir bijuši pakļauti radiācijai, jo starojumu nevar redzēt, saost vai sagaršot.

"Netīrās bumbas" galvenā ietekme ir psiholoģiska, tāpēc šādas ierīces nereti sauc par "masu nemiera ieročiem".

Tās nav paredzētas izmantošanai kaujas laukā, bet pilsētu teritorijās. Radioaktīvie putekļi un dūmi var izplatīties tālu, un tie ir bīstami, ja tiek ieelpoti sprādziena tuvumā.

Radioaktīvais mākonis, visticamāk, izplatītos vairāku kvartālu plašumā, bet, radioaktīvajam materiālam izplatoties atmosfērā, tas kļūst mazāk koncentrēts un līdz ar to mazāk kaitīgs.

Galvenie faktori radiācijas ietekmei ir tas, kāda veida radiācija tā ir, cik ilgi ar to bijusi saskare un kāda tā ir bijusi, piemēram, caur ādu vai ieelpota. 

Kā norāda portālā "Sargs.lv", izmantojot NATO doktrīnu seku prognozēšanai, sliktākajā scenārijā tiek modelēta bīstamā zona 13 kilometru rādiusā no "netīrās bumbas" sprādziena epicentra.

Vai "netīrās bumbas" jau iepriekš tikušas izmantotas? 

"Netīrās bumbas" jau sen ir radījušas bažas, ka tās varētu kļūt par potenciālu teroristu ieroci, jo to galvenais mērķis ir sēt paniku, apjumu un trauksmi. Līdz šim vēl nekad nav fiksēts neviens uzbrukums ar "netīro bumbu", taču ir fiksēti vairāki mēģinājumi tās izmantot.

1996. gadā kādā parkā Krievijas galvaspilsētā Maskavā čečenu nemiernieki novietoja konteineru ar cēzija-137 radioaktīvās vielas avotu, izplatot vēstījumu, ka viņu rīcībā ir arī citi materiāli "netīrās bumbas" izgatavošanai.

Savukārt 2003. gadā britu izlūkošanas dienests secināja, ka teroristiskais grupējums "Al-Qaeda" Afganistānā ir izgatavojis nelielu "netīro bumbu". Vairākas personas laika gaitā ir aizturētas par teroraktu plānošanu ar "netīrās bumbas" lietošanu.