Mežizstrādes pamatdarbi sastāv no kokmateriālu sagatavošanas, pārvietošanas, uzskaites, kvalitātes kontroles un uzglabāšanas darbībām. Lai pēc iespējas kvalitatīvāk tiktu izpildītas šīs darbības, liela nozīme ir tam, kā tiek mērīti un uzskaitīti kokmateriāli. Šo darbību kopumu nozīmību "Apollo.lv" skaidro SIA VMF LATVIA un SIA Koksnes plūsmas datu centrs padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Gaigals un "Latvijas meža īpašnieku biedrība" valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Kokmateriālu uzmērīšanas vēsturiskā attīstība
Vaicājot par to, kā vēsturiski ir attīstījusies kokmateriālu uzmērīšana un uzskaite, Mārtiņš Gaigals stāsta: "Šī nozare ir attīstījusies kopā ar kokmateriālu pārstrādi un transportu, jo, protams, kokmateriālu uzmērīšana kļuva aktuāla tad, kad kokmateriālus sāka tirgot. Un tas notika jau pirms gadsimta, pusotra. Pamatā tirdzniecība notika upju krastos. Tur arī notika kokmateriālu apjoma un kvalitātes novērtēšana.
Tie bija pārstrādes rūpnīcas cilvēki, kas brauca augšā pa upi un pludināja, mērīja un vienojās. Ja noņem vēsturisko atkāpi, kokmateriālu uzmērīšanu būtu vērts apskatīt ar tirgus attīstību Latvijā, ar to brīdi, kad atguvām neatkarību, jo sākās tirgus ekonomika.
Pamatā 1990. gados kokmateriālu uzmērīšana bija strauji augoša nozare. Notika milzīga konkurence ar dažādiem paņēmieniem, kas šī brīža ekonomiskajā situācijā nebūtu iedomājami. Piemēram, kompetence par preci."
Gaigals uzsver, ka Latvijā liela ietekme kokrūpniecības attīstībā bija ne tikai nacionālajam kapitālam, bet arī "zināšanu importam" no Ziemeļvalstīm. "No zviedriem iemācījāmies, ka kokmateriālus var uzmērīt ne tikai tirdzniecības dalībnieki, bet arī pakalpojums tirdzniecības dalībnieka uzdevumā. Tādā veidā tirdzniecības dalībnieki ar mazākām izmaksām īsteno tiesības uzzināt preces kvalitāti un vērtību.