Laikraksts: Kirijenko var kļūt par nākamo Krievijas līderi (4)

60 gadus vecais Sergejs Kirijenko septembra izskaņā piedalījās Putina aneksijas ceremonijā, kuras laikā Kremļa saimnieks paziņoja par četru Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai.

Krievijas veiktās aneksijas tiek starptautiski nosodītas, un gan Ukraina, gan Rietumvalstis uzskata to par nelikumīgu darbību. Ceremonijā piedalījās daudzi ievērojami Krievijas politiķi un amatpersonas.

Kā laikrakstam norāda uz Krievijas jautājumiem orientētas konsultāciju kompānijas "R.Politik" vadītāja Tatjana Stanovaja, tad tieši Kirijenko bija atbildīgs par pseidoreferendumiem šajos četros Ukrainas apgabalos.

Kilners uzsver, ka neviens nezina, kāds ir Putina īstais plāns pēcteča atrašanai, taču Kremļa saimnieks uzticas Kirijenko.

Kirijenko jau gadu desmitiem ir bijis Putinam tuvs

Sergejs Kirijenko 90. gados Krievijā bija liberālisma atbalstītājs, taču tagad ir kļuvis par Putina autoritārā režīma piekritēju, uzsver Kilners.

Kirijenko tiek uzskatīts par tehnokrātu. 1998. gadā Boriss Jeļcins viņu 35 gadu vecumā iecēla par Krievijas premjerministru.

Jeļcinam Kirijenko iecelšanu amatā ieteica Krievijas liberālis Boriss Ņemcovs, kurš 2015. gadā tika nogalināts uz tilta netālu no Kremļa.

Tomēr Krievijas finanšu krīzes dēļ Kirijenko jau četrus mēnešus vēlāk zaudēja premjera amatu.

Pa šo īso laiku, būdams Krievijas premjers, Kirijenko paspēja iecelt Vladimiru Putinu Federālā drošības dienesta (FSB) vadītāja amatā, un kopš tā laika abi ir plecu pie pleca.

2000. gadā Putins iecēla Kirijenko par nozīmīgā Volgas federālā apgabala prezidenta īpašo pārstāvi.

Volgas reģionā atrodas vairāki svarīgi Krievijas kodolobjekti. Pēc tam Kirijenko 11 gadus vadīja "Rosatom" uzņēmumu, kas nodarbojas ar visiem Krievijas kodolenerģētikas jautājumiem - no kodolenerģijas līdz kodolieročiem.

Pēc Stanovajas teiktā, Kirijenko joprojām neoficiāli kontrolē Krievijas kodolpolitiku.

2016. gadā Putins paaugstināja Kirijenko par Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku.

Kremļa saimnieks uzticēja Kirijenko arī iekšpolitikas jautājumus, tostarp Krievijas sabiedriskās domas veidošanu un reģionos norīkoto gubernatoru pārraudzību.

Ar šiem pasākumiem  Putins nodrošināja uzvaru 2018. gada prezidenta vēlēšanās.

2018. gadā notikušajās vēlēšanās tika ziņots par vairākiem vēlēšanu noteikumu un normu pārkāpumiem, un tās netika uzskatītas par pilnīgi brīvām vēlēšanām.

"Chatham House" analītiķis profesors Nikolajs Petrovs uzskata, ka Kirijenko stiprās un vājās puses ir viņa lojalitāte un tuvība Putinam. Pēc Petrova domām, pašam Kirijenko nav varas bāzes.

Arī Ukrainas izlūkdienesta dienesta vadītājs redz Kirijenko kā iespējamo Putina pēcteci

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs nesen intervijā laikrakstam "Ukrainska Pravda" sacīja, ka Kirijenko uzskata sevi par pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēcteci.

Budanovs uzskata, ka Krievijas bijušajam prezidentam Dmitrijam Medvedevam nav izredžu atkal kļūt par prezidentu.

Budanovs arī piebilst, ka maz ticama ir arī pašreizējā Krievijas lauksaimniecības ministra Dmitrija Patruševa kļūšana par prezidentu. Arī viņa tēvs Nikolajs Patruševs ir nozīmīga Krievijas amatpersona.

Ukrainas plašsaziņas līdzekļos izskanējušas spekulācijas par Medvedeva un Patruševa iespējām kļūt par Krievijas prezidentu.

Pēc Budanova teiktā, Kirijenko cer nomainīt Putinu prezidenta amatā miermīlīgas varas nodošanas procesā.