Nekustamo īpašumu iegāde nereti saistīta ar naudas atmazgāšanu, norāda Finanšu izlūkošanas dienests

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Iļjenkovs uzsver, ka kopš 2018. gada līdz šī gada 30. septembrim FID ir izdevis 111 rīkojumus par NĪ iesaldēšanu. Visvairāk šādu gadījumu ir Rīgā un Pierīgā, it īpaši Jūrmalā.

Notāru dienas atklāšanas pasākumā tika spriests par krāpšanas darījumiem ar nekustamo īpašumu un iespējamajiem risinājumiem.

Jau vēstīts, ka, lai aktualizētu problēmas un meklētu to cēloņus, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) ir izdevusi "Krāpšanas rokasgrāmatu", kas ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus.

Notāru dienas laikā trešdien no plkst. 16 līdz plkst. 18 ikkatram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja attālināti iegūt individuālu notāra konsultāciju platformā "Zoom". Plašāka informācija par pieslēgumu ir pieejama LZNP mājaslapā "www.latvijasnotars.lv ".