Egles un ķirbji sašķeļ nāciju: kurā komandā esi tu? (2)

Vieniem liekas, ka Ziemassvētku lietas līdz 18. novembrim nav jācilā. Otriem liekas, ka Ziemassvētku nekad nevar būt par daudz un par agru. Vieniem Halovīns liekas ievazāti svētki, kas neko labu nenes, jo latviešiem ir Mārtiņi, citi atkal kauj gan ķirbi Halovīnos, gan zosi Mārtiņos, un azartiski iesaistās "saldumus vai izjokošu" spēlītē.

Veicot nelielu aptauju, jāsecina, ka argumenti ir spēcīgi abās nometnēs, un neviens no savas pārliecības nav gatavs atteikties. Ausma gan saka tā: "Neesmu ne vienā, ne otrā nometnē. Taču visus svētkus vienlaikus svinēt arī negrasos. Hronoloģiskai secībai nav ne vainas, sava loģika tur ir."

Un kā ar tevi? Kurā nometnē esi tu?

18. novembris kā glābiņš pret "spīguļu sērgu" oktobrī

Guna: "Katriem svētkiem savs laiks. Ja Ziemassvētku preces sāk tirgot oktobrī, tad līdz īstajam brīdim kaut kas tā kā "pārdeg". Nav tā sajūta: o, mantiņas, skatlogu rotas – drīz svētki! Es neesmu no lielajiem pircējiem, te runa par noskaņu. Tas apmēram tā, ja Jāņu vainagus sāktu piedāvāt jau aprīļa beigās."

It kā ar karu nepietiktu, vēl arī veikali jau izlikuši Ziemassvētku lietas, kad es vēl tikai gatavojos pirkt dekorācijas Visu svēto dienas priekšvakaram un valsts svētkiem... Esmu galīgi vīlusies pasaulē.

— Kristīne (@vardotaja) October 24, 2022

Ingmāra: "Ziemassvētku mantiņas katrā ziņā tikai pēc 18.novembra, vislabāk no 1. decembra. Drausmīgās dziesmeles visās malās, veikalos – nekad. Halovīni - atkarībā no bērnu skaita ģimenē un to vecuma. Bet mandarīnus var ātrāk!"

Atbraucu uz Laidlu, neesmu pat 18 novembri nosvinējis un te jau ir ziemassvētki! pic.twitter.com/yTWuaZVV2j

— Rihards Gromuls (@Gromuls) October 24, 2022

Baiba: "Es esmu pirmajā nometnē! Riebjas visi tie tingeltangeļi, tirdziņi, rotājumi utt. Es esmu padomju bērns un atzīstu tikai Jauno gadu - mandarīni, gadu mijas maģija. Arī Mārtiņi man sveši. Vispār no publiskajiem svētkiem mani uzrunā tikai Jaungads - gadu mija un Lieldienas – augšāmcelšanās brīnums. Jāņi manā izpratnē ir Ziemassvētki vasarā."

Ieva: "Pēc tradīcijas līdz Mārtiņiem ir veļu laiks, tas saistās ar mieru..."

Madara: "Man allaž ir licies, ka katriem svētkiem jādod telpa. Attiecīgi Ziemassvētki nāk pēc valsts svētkiem, lai nerodas lieks bardaks un pārsātinājums veikalos, kad nav iespējams pat normāli ar maziem gabarītiem izgrozīties starp plauktiem. Šobrīd baigi jocīgas sajūtas, kad riņķī baisi ķirbji, šur tur kāds Latvijas karogs un LIDO jau uzbliezis lielo egli ar visu zvaigzni galā..."

Elza: "Man liekas - Ziemassvētki un visi pričendāļi ap tiem nāk pēc 18. novembra. Halovīna tematiskās dekorācijas man patīk vienmēr, tāpēc grūti spriest. Par svinēšanu – katrs var darīt kā grib. Es to izmantoju kā ieganstu paskatīties kādu šausmeni."

Ieva: "Ziemassvētku tingeltangeli - tikai pēc 18. novembra, āmen!

Oktobrī lai liek visus ķirbjus un laiž visus Halovīnu skeletus ārā no skapjiem! Bet pēc tam miers, līdz 18. novembrim svētsvinīgi domājam par Latviju. 

19. novembrī var izgulēt paģiras un tad var iet pirkt spīguļus. Vispār tas 18. novembris latviešiem ir reāls glābiņš pret spīguļu sērgu oktobrī! Jo citādi jau var sniegpārsliņas arī Jāņos tirgot. Priekš kam?"

Guntis: "Joprojām nesaprotu, kam un kāpēc Latvijā ir svinams tas Halovīns... Man tiešām liekas importēti un mākslīgi uzstutēti svētki. Tas ir tāpat kā Amerikā ēst latvju rupjmaizi. Ziemassvētkiem gatavoties gan nekad nav par agru - tie ir gada nozīmīgākie svētki. Vācijā ir speciāli Ziemassvētku veikali, kas strādā augu gadu, un tajos papriecāties kā bērns esmu iegājis arī vēl rudenī, pirms svētku gaidīšana ir sākusies Latvijā. Berlīnē Ziemassvētku tirdziņi tiek atvērti ap 20. novembri - mēnesi pirms. Manis dēļ, kā Jāņi beidzas, tā sākam gatavoties Ziemassvētkiem, un, kā tie beidzas, tā sākam briest Līgo un Jāņiem."

Jautra mājturība un skaistums, kas glābj pasauli

Velga: "Es laikam otrajā nometnē: gan ķirbīti izgrebju un izlieku uz balkona ar svecīti, gan 18. novembrī kūciņu uzcepu, gan Adventes vainagu gatavoju, un tur jau arī Ziemassvētki klāt ar visu Jauno gadu. Pilnīgi un galīgi netraucē Ziemassvētku preces veikalos. Un Vācijā, kur pašlaik dzīvoju, tās veikalos parādās jau septembrī."

Kristīne: "Halovīnam nav ne vainas - rudens ir tumšs, auksts un visnotaļ mentāli smags gadalaiks. Maskošanās un konfekšu ēšana ir lieliska atslodze."

Dita: "Es esmu "vaīīī, mantiņas un spīgulīši!" nometnē. Manis pēc kaut no Jāņiem jau var sākt tirgot. Halovīnus nesvinu un končas bērniem nedodu, bet izgrebtie ķirbji ir smuki. Īsāk sakot - skaistums glābj pasauli."

Santa:  "Valsts svētkus tāpat visi svin un atzīmē kopā ar ģimenēm, un tas ir ļoti skaisti. Ziemassvētki nekādi nemazina valsts svētku nozīmi. 

Es nesaprotu, kā Ziemassvētku egles un visādi eņģelīši var traucēt 18. novembra gaidīšanai?"

Guna: "Karnevālu vai ballīti nerīkoju, rajonā bērni arī nenāk končas prasīt. Ja kāds ballējas un priecājas, lai dara tā.

Manī nav tas iekšējais burkšķētājs: sveši svētki, sveši svētki!

Mārtiņus kā gadskārtu svētkus nesvinu, bet mūsmājās ir tāds tradīciju mikslis. Oktobra pēdējās brīvdienās sanākam uz saviem ķirbīšsvētkiem. Ideja - apdarīt āra darbus, savākt lapas u.tml. Un es tad vienmēr cepu pildītu ķirbīti, kas ir arī kā rudens ražas godināšana."

Kristīne: "Man vispār patīk visi svētki un grabuļi, pati gan īpaši neko nepērku, Ziemassvētku mantiņu mājās gana. Bet mani netraucē, ka to dara citi. Un izgrebti ķirbji parasti ir visnotaļ glīti.”

Andris: "Ja Štatos apmaiņas rezultātā varētu iet budēļos un pirktu mūsu suvenīrus, tas, protams, būtu abpusēji bagātinoši. Ups, mums tikai nav budēļu suvenīru... Un es pat nezinu, vai sarunu ar senčiem, iekšēju netveramu monologu vispār vajadzētu vizualizēt un komercializēt.

Jauki ir veidot savas maskas, patiešām. Man mūžā ir bijusi izcila dzērves maska, veidota no pīta groza. Ar kartona pusmēnesi, izmērā apmēram 1,20 metri - kas bija jāliek uz galvas sievai - tik labi neveicās.

Savukārt vienkārši izgriezt jautru seju ķirbī kopā ar bērniem, lai iekšā kas spīd, - tā ir jautra mājturība."

Sintija: "Man Halovīni agrāk likās amerikāniski un lieki. Bet, liturģiski ņemot, tā ir Visu svēto diena un mēs atceramies aizgājējus. Savukārt bērniem tie ir konfekšu svētki, un, kad tev ir bērni, tu viņu labā esi gatavs darīt visu!"

Elīna: "Es kaut kad gastronomijas kontekstā aizdomājos par to, ka mums ir veļu laiks. Nu, barojam mirušos garus tātad. Un Halovīni ir tas laiks, kad tie mirušie gari tagad pārņēmuši bērnus un tie tad nēsājas apkārt, rīdami cukuru dažādās izpausmēs. Būtībā nekas jau nav mainījies, vien tas, ka tie iļģi kļuvuši redzami beidzot!

Varbūt tas tāds 21. gadsimta brīnums."

Anita: "Jo vairāk vienojošā, jautrā, krāsainā, priecīgā, jo pasaulei labāk."

Sallija: "Kāpēc gan rudenī, kad trūkst gaišuma, nelikt ārā tos ķirbjus, kāpēc neatcerēties senču garus? Mums ir ļoti daudz drūmu piemiņas un atceres dienu, pat 18. novembra koncerti nereti atgādina bēres. Mēs neprotam priecāties. Jāņi, nu tad var piedzerties. Ziemassvētki, nu tad var sapirkties, pat ja nevajag. Ak jā, uz Jauno gadu vēl var iedzert un paaurot. Tāpēc labāk ir svinēt, ja ir ko svinēt. Un, ja izdodas, mēģināt nepielakties, lai vienīgais, ar ko asociējas jebkuri svētki, nav - cik es izdzēru? Par Ziemassvētku rotājumiem - varbūt tiešām pēc 18. novembra, kuru šogad varbūt nosvinēsim ar prieku, jo mums ir Latvija, mums ir jumts virs galvas un uz mums nekrīt raķetes bez pārtraukuma, jo mums ir sava valsts. Un tās Ziemassvētku dziesmiņas jau tīri jaukas, bet, ja visās malās tās drillē trīs mēnešus, tad ir daudz par daudz."