Briškens: "Progresīvie" strādās opozīcijā (3)

Jau ziņots, ka JV piedāvās "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet "Progresīvajiem" tā ir gatava ļaut ieņemt vienu no saviem ministra amatiem, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem paziņoja Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV), skaidrojot, ka līdz ar to tiktu veidota skaidra trīs partiju koalīcija, bet "Progresīvajiem" tiktu piedāvāts divpusēji noslēgt sadarbības memorandu ar JV.

Briškens, komentējot šo piedāvājumu, uzsvēra, ka jau no pirmajām valdības veidošanas sarunām "Progresīvo" uzstādījums ir bijis nemainīgs - pilnvērtīgi koalīcijas partneri, vai pilnvērtīgs darbs opozīcijā. "Mēs esam uzturējuši prasības, kas koalīcijā ļautu mums pilnvērtīgi pārstāvēt vēlētāju uzticību un "Progresīvo" zaļo, tiesisko un sociāli atbildīgo politiku. Nevis ideoloģija, bet gan izpratne par tiesiskumu, pretkorupciju un atbildīgu saimniekošanu ir neērti uzstādījumi šīs Saeimas sastāvam," uzskata Briškens.

Partijas ieskatā nemainīgi ir arī jaunās valdības galvenie uzdevumi - ekonomiskās un enerģētiskās krīzes sekmīga pārvarēšana un iedzīvotāju atbalsts, konkurētspējīgas, augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstība, kā arī Latvijas drošība Eiroatlantiskajā telpā un sabiedrības saliedēšana. Šos jautājumus partija uzsvērusi koalīcijas sarunās un turpinās tos pārstāvēt arī opozīcijā.

Briškens norādīja, ka "Progresīvie" apņemas opozīcijas darbā pildīt demokrātijas sargsuņa uzdevumu.

Kā konstruktīva un atbildīga opozīcijas frakcija "Progresīvie" atbalstīšot jautājumus, kas pilnveido valsts drošību, demokrātiju un enerģētisko neatkarību. Vienlaikus, frakcija stingri norādīs uz šo jomu apdraudējumiem un iniciatīvām, kas atbalsta šauru ekonomisko interešu pašlabumu, sola Briškens.

Parlamentā ievēlētais "Progresīvo" pārstāvis Andris Šuvajevs uzskata, ka šauras ekonomiskās intereses un oligarhu klātbūtne 14. Saeimā ir viens no lielākajiem draudiem Latvijas sekmīgai attīstībai. Lai gan priekšvēlēšanu laikā gandrīz visas partijas uzsvēra ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, paredzamā cīņa notiks starp budžetā un līdzekļu pārdalē spēcīgākajām ministrijām - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

"Mēs redzam, ka partiju sabloķēšanās un ultimatīvā, nedemokrātiskā attieksme liek pamatus "šaurai koalīcija", kas nepārstāv Latvijas iedzīvotāju vairākumu," "Progresīvo" izplatītā paziņojumā presei komentē Šuvajevs.

Noslēdzoties partijas darbam koalīcijas sarunās, "Progresīvie" turpinās izstrādāt politikas piedāvājumus 14.S aeimai.

Darbu turpinās arī maijā izveidotais "ēnu kabinets" kā alternatīva Ministru kabinetam. Apkopojot "Progresīvo" profesionāļu kompetences un uzturot sadarbību ar Latvijas vadošajiem nozaru ekspertiem, partija nodrošinās pilnvērtīgu valdības darba kontroli kā kvalitatīva opozīcija, sola Briškens.

Kā ziņots, pirmdien pēc tikšanās ar Levitu Kariņš atzina, ka vislabākā valstij būtu bijusi četru partiju koalīcija, jo tas nozīmētu, ka neviens politiskais spēks nevarētu justies tik ērti, lai "panāktu savu" bez diskusijas, un četri partneri būtu spiesti vienoties par valstij labāko risinājumu. Taču, zinot, ka tas nav iespējams AS un NA iebildumu dēļ, JV nolēmusi piedāvāt iepriekš minēto variantu, kurā "Progresīvie" nebūtu koalīcijā, tomēr tiktu pie viena ministra amata.