Ārvalstu latvieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pārmet neieinteresētību un sarežģītas prasības (2)

Pirms četriem gadiem 13.Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 tūkstoši jeb 54,6 procenti balsstiesīgo. No tiem ārvalstīs - gandrīz 32 tūkstoši.

Šogad kopumā vēlēja vairāk - 916 tūkstoši jeb 59,43% balsstiesīgo. Bet ārvalstīs vēlēšanās nobalsoja krietni mazāk (par 5757 balstiesīgo mazāk) nekā pirms četriem gadiem. Kopā nedaudz virs 26 tūkstošiem.

2018.gadā vēlēšanās uzvarēja populisti KPV.LV. Kaimiņš un Gobzems izvērsa plašu kampaņu ārzemju latviešu kopienās un aktivizēja neierasti daudz balsotāju.

Lielbritānijā Regbijā trimdas latviešu mītnē "Straumēni" aktivitāte bija tik liela, ka dienas vidū nācās meklēt printeri, lai drukātu papildu biļetenus.

Ārvalstīs balsot var vēstniecībās. Bet likums ļauj organizēt iecirkņus arī pašiem balsotājiem.

2018.gadā spēkā bija kārtība, ka šādus iecirkņus var atvērt kaut vai divi cilvēki. To arī izmantoja KVP vēlētāji.

Bet 13.Saeima pirmajās savas darbības nedēļās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ieteikuma mainīja virkni likumu, kas regulē vēlēšanu norisi.

Saeima nolēma, ka turpmāk iecirkņus ārzemēs ārpus vēstniecībām varēs rīkot, ja būs savākti vismaz 36 potenciālo balsotāju paraksti. CVK skaidroja, ka tik bijis mazākais balsotāju skaits kādā no iecirkņiem iepriekšējās vēlēšanās. Un tas izraudzīts kā atskaites punkts.

Šogad janvārī Centrālā vēlēšanu komisija Saeimai ieteica šo slieksni samazināt līdz 26 parakstiem. Tomēr deputāti nobalsoja pret.

TV3 žurnālists Uldis Āboliņš sekoja 14. Saeimas vēlēšanu norisei Lielbritānijā. Tur salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām 19 iecirkņu vietā šogad bija tikai 9.

Regbijā latviešu mītnē "Straumēni" iecirkņa vadītāja uzskata, ka aktivitāti iedragāja Centrālās vēlēšanu komisijas prasība vietējiem obligāti meklēt, piemēram, IT speciālistu, lai sagatavotu iecirkni.

Anglijas pilsētā Pīterboro iepriekšējās vēlēšanās bija otrs lielākais vēlētāju skaits Lielbritānijā. Šogad vietējiem trūcis motivācijas un Latvija nesolīja, ka spēs apmaksāt telpu īri, kas būtu 20 mārciņas stundā. Tāpēc Pīterboro arī iecirkņa nebija.

Īrijā un Skotijā šogad nebija neviena iecirkņa. Stīrlingas pilsētas iedzīvotājiem tuvākais atradās 300 kilometru attālumā. Vilciena biļete, lai tur nokļūtu, izmaksātu 100 mārciņas. Turklāt vēlēšanu dienā dzelzceļa darbinieki streikoja.

Līdzīga situācija Zviedrijā. Gēteborgā vietējā Latviešu apvienības nodaļa sarēķināja, ka Zviedrijā attālumi ir pārāk lieli, lai paši par savu naudu latviešus apbraukātu un savāktu prasītos 36 parakstus. Tāpēc atšķirībā no citiem gadiem Gēteborgā, kā arī Malmē un Erebrū šogad balsot nevarēja.

Uzņēmējs Zigurds Līkums jau 20 gadus dzīvo un strādā Anglijā Northemptonā. Ir vadības attīstības konsultants. Nolēmis pirmo reizi organizēt vēlēšanu iecirkni, jo pašam tas licies interesanti. Ar sievu apbraukājis vietējos latviešus un savācis vajadzīgos 36 parakstus. Internetveikalā Amazon par 100 eiro nopircis vēlēšanu aizslietņus, jo Centrālā vēlēšanu komisija tos no Rīgas nesūta.

Centrālā vēlēšanu komisija Nekā personīga skaidro, ka naudu brīvprātīgo iecirkņu veidošanai, īrei, algām meklē no iekšējām rezervēm. Visam nepietiekot. Iespēju robežās apmaksā vismaz organizatoru darba stundas vēlēšanu dienā. Protams, pēc Latvijas, nevis Lielbritānijas likmēm. Northemptonā Zigurds pats maksājis iecirkņa telpu īri.

Ārzemēs šogad daudzi balsoja pa pastu. Tomēr mūsu uzrunātie pārmet, ka šāda iespēja netika pienācīgi popularizēta. Un vēl - likumā par nepieciešamību savākt 36 iespējamo vēlētāju parakstus ir kāds robs. Nav precīzi noteikts, kur un kā paraksti jāsavāc. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja mums intervijā apstiprina, ka likums ļauj 36 parakstus par iecirkņa atvēršanu ārvalstīs savākt kaut vai Rīgā vai Liepājā. Galvenais, lai parakstītāji ir tiesīgi vēlēt un ir vēlēšanu komisija, kas gatava pašorganizēties. Kristīne Bērziņa uzskata, ka jaunajai Saeimai prasība savākt 36 parakstus vispār būtu jāatceļ. Tas būšot nākamā priekšsēdētāja uzdevums. Kristīne Bērziņa uz nākamo termiņu nolēmusi vairs nekandidēt.