14. Saeimas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana nav partijas vadības, valdes vai kopējā tās pārstāvju pozīcija, uzsvēra partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs, kurš pēc vēlēšanām gan nolēma atkāpties no politiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja amata.
Urbanovičs: Prasība pārskatīt vēlēšanu rezultātus nav "Saskaņas" vienotā nostāja
Urbanoviča individuālā pozīcija un partijas vairākuma pozīcija ir, ka "tauta ir runājusi", atzīmēja politiķis, sakot, ka "Saskaņa" respektē vēlēšanu iznākumu.
Vienlaikus parlamentārietis norādīja, ka "Saskaņas" pārstāvjiem, kuri cīnās par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, nav aizliegts to darīt, un ka viņš šos partijas biedrus nekritizēšot. "Viņi rīkojās pēc saviem ieskatiem, un, tā kā "Saskaņa" nekad nav bijusi monolīta, tad katrs var rīkoties, kā vēlas," pauda Urbanovičs. Galvenais esot, lai tas notiek atbilstoši likumam.
"Saskaņas" līdera rīcībā neesot informācijas, vai partijas pārstāvis Gundars Ūdris (S), kurš iesniedza prasību pret Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), prasot atcelt tās lēmumu atteikt pārskaitīt par "Saskaņu" 14. Saeimas vēlēšanās nodotās vēlēšanu zīmes, plāno arī apstrīdēt CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Kā ziņots, Augstākā tiesa (AT) ir noraidījusi partijas "Saskaņa" prasību pret CVK, kurā politiskais spēks prasīja atcelt komisijas lēmumu atteikt pārskaitīt par "Saskaņu" 14. Saeimas vēlēšanās nodotās vēlēšanu zīmes, informēja tiesa.
Pēc vēlēšanām 4. oktobrī Ūdris, kurš bija 14. Saeimas vēlēšanu kandidāts, vēlējās iepazīties ar CVK un Rīgas velēšanu protokoliem. Viņa ieskatā, protokolu noformējums nav bijis nodrošināts atbilstoši likumam. Līdz ar to viņš vērsās CVK ar iesniegumu, aicinot pārskaitīt 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus.
CVK iesniegu noraidīja kā nepamatotu.
Tāpat ziņots, ka aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.
"Saskaņa" vēlēšanās ieguva 4,81% vēlētāju balsu, tādējādi 5% barjeras pārvarēšanai tai pietrūka vairāk nekā 1700 vēlētāju atbalsta.
"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.