Kāda būs Putina beigu spēle? (8)

"Man nešķiet, ka Putina tuvākajā lokā ir kāds, kas varētu viņu piespiest doties prom. Putinam pašam ir jānonāk pie šādas izpratnes.

Es uzskatu, ka trīs faktori, kas vienlaicīgi kļūst spēcīgāki, var novest Putinu pie šāda lēmuma - savā ziņā nozust." Šie trīs faktori, kā skaidroja Kasjanovs, ir sekojoši: pirmkārt, Ukrainas armija kļūst spēcīgāka, un to atbalsta kā ASV, tā Lielbritānija, otrkārt, Putina rīkojums par mobilizāciju Krievijā izraisa sabiedriskus nemierus, līdz ar to Putins zaudē atbalstu vienkāršo valsts iedzīvotāju vidū, treškārt, pieaug Rietumu sankciju ietekme.

Citi Putina pretinieki nav tik noteikti attiecībā uz laiku, taču, pieaugot savstarpējiem pārmetumiem un Krievijas militāro komandieru kritikai, viņi jūt, ka karš iezīmē pagrieziena punktu, kas varētu būt beigu sākums Putinam. "Vai viņš varēs izgrozīties, es nezinu," intervijā izdevumam "Politico" sacīja trimdā dzīvojošais Putina kritiķis Mihails Hodorkovskis. Pateicoties Ukrainas pretestībai un Krievijas aplamajiem soļiem un neveiksmīgajai taktikai kaujas laukā, Kremļa iekšējais loks un citi lielie politiskie spēlētāji domā par dzīvi pēc Putina, viņš piebilda.

"Kara francija" un citi

Pēc Hodorkovska domām, tas izskaidro, kāpēc daži Putinam pietuvinātie cilvēki cenšas sev piesaistīt uzmanību, īpaši Kadirovs un Prigožins. Viņi ir vērsušies pret Krievijas militārajiem komandieriem, nicīgi dēvējot viņus par "miera laika ģenerāļiem", un kā "kara partijas" līderi aicinājuši uz agresīvākām darbībām Ukrainā. Viņi abi cenšas izskatīties lojāli, taču Hodorkovskim ir aizdomas, ka viņi spēlē dubultspēli. "Prigožins šodien ir Putina kontrolē. Bet viņš arī gatavojas dzīvei pēc Putina. Un viņš veido attiecības ar Kadirovu," sacīja Hodorkovskis.

Prigožins ir mainījis savu darbības veidu. Septembra beigās viņš pirmo reizi atzina, ka viņš ir dibinājis grupējumu "Vagner", kas apsūdzēts rupjos cilvēktiesību pārkāpumos Āfrikā, Sīrijā un Ukrainā Kremļa uzdevumā. Tā ir pārsteidzoša atzīšanās, ņemot vērā, ka viņš agrāk ir iesūdzējis tiesā plašsaziņas līdzekļus par viņa nosaukšanu par "Vagner" līderi.

Tagad viņš sevi parāda kā cilvēku, kas būtu jāuztver nopietni kā militārais komandieris, un pauž atzinību Kadirovam par viņa prasībām sociālajos medijos pēc "radikālākiem pasākumiem", tostarp karastāvokļa izsludināšanu Krievijas pierobežas apgabalos un "zemas jaudas kodolieroču izmantošanu".

Būtiski, ka abi ir izvairījušies no tiešas Putina nosodīšanas. Tas var kalpot Kremļa interesēm - vainot militārpersonas un novērst dusmas no Putina, uzskata Krievijas trimdinieki un Rietumu analītiķi. Un Putins nav atturējies kritizēt Aizsardzības ministriju, pārmetot tai nepareizu mobilizācijas rīkojuma izpildi un studentu iesaukšanu. Tomēr Kremlis nav pārmetis ne Prigožinam, ne Kadirovam par viņu vārdiem. Pastāv aizdomas, ka Putinam ir lietderīgi, ja Kadirovs un Prigožins aicina uz arvien ekstrēmāku rīcību, lai Rietumu līderiem dotu mājienu – uzmanieties ar to, ko vēlaties, jo Krievija bez Putina var nozīmēt Kadirovu un Prigožinu. Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs raksturojis Prigožinu kā "visbīstamāko noziedznieku Putina tuvākajā lokā".

Tīmekļa medijs "Meduza" nesen ziņoja, ka uzlecošās zvaigznes - Tulas gubernators Aleksejs Djumins un bijušais Jaroslavļas apgabala vadītājs un Putina palīgs Dmitrijs Mironovs - klusi atbalsta Kadirovu un Prigožinu. Karš ir "iekustinājis pēcteču publisku sacīksti", nesen veiktajā Kārnegi fonda analīzē atzīmēja krievu žurnālists Andrejs Percevs.

"Pēdējos gados politiskā manevrēšana Krievijā tika turēta ēnā, taču šajā jaunajā laikmetā skaļas proklamācijas un labi pamanāmi politiski žesti atkal ir norma."

Sevi publiski demonstrē arī bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs, sociālajos medijos izsakot skaļus draudus Rietumiem un Ukrainai. Arī Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins sevi vairāk izvirzījis priekšplānā. Tāpat arī Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, kurš parasti izvairās no nonākšanas uzmanības centrā, sācis parādīties Donbasā tērpies apģērbos haki krāsā.

Taču daži analītiķi ir skeptiski noskaņoti pret to, ka Putina tvēriens varētu izzust. "Es domāju, ka tajā ir vēlamā uzdošana par esošo," saka Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta Krievijas speciāliste Emīlija Ferisa. "Bet es īsti nezinu, cik lielā mērā viņi spēj veidot plānus. Putins vienmēr ir veicinājis sāncensību, pielietojot "skaldi un valdi" stratēģiju." Neskatoties uz to, ir pazīmes, kas liecina par iekšēju cīņu par varu, veidojoties divām galvenajām aliansēm: Kadirova un Prigožina vadītajai "kara partijai" un pretējai frakcijai, kurā ietilpst drošības dienesti, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, norāda Hodorkovskis.

Ja Putina karš Krievijai turpināsies slikti, Hodorkovskis redz divus iespējamos scenārijus. Pirmajā konkurējošie grupējumi apvienojas un piespiež Putinu atkāpties, lai viņa radītā sistēma viņu pārdzīvotu, solot viņam imunitāti un bagātības saglabāšanu.

Tādā gadījumā Putinu nomainītu premjerministrs Mihails Mišustins un tad būtu cīņa par to, kurš viņu kontrolē, saka Hodorkovskis. Cits scenārijs ir tāds, ka notiek sadursme starp "kara partiju" un viņu pretiniekiem drošības dienestos un aizsardzības resorā, kas ir daudz sadrumstalotāks un demoralizētāks. Hodorkovskis joprojām nav pārliecināts, vai Putins spēs pārvarēt kara sekas, taču piebilst: “Es agrāk vienmēr domāju par Putinu kā par ļoti pragmatisku cilvēku. Es vairs tā nedomāju. Viņš arvien vairāk paļaujas uz savām emocijām."

Amatpersonām joprojām bail no Putina

Valdībai un Kremlim pietuvināti avoti izdevumam "Meduza" saka, ka valdības amatpersonām joprojām ir "milzīgas bailes no Putina. Bet tās ir bailes bez cieņas. Jau pāris gadus nav bijis cieņas [pret Putinu]." Pēc viņu teiktā, attieksme pret prezidentu krasi pasliktinājās pēc pensionēšanās vecuma paaugstināšanas 2018. gadā, ko, pēc sabiedriskās domas aptaujām, neatbalstīja lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju. Formāli valdība tika atjaunināta 2020. gadā, kad par premjeru Medvedeva vietā kļuva Mišustins, taču daudzi vidējā līmeņa darbinieki valdībā strādā jau ilgus gadus. Un atceras, ka Putina saskaņotās un apstiprinātās pensiju reformas sekas Kremlis uzgrūda valdībai, un tieši valdība galu galā tika vainota varas reitingu kritumā.

Turpmākajos gados situācija tikai pasliktinājās. Pēc "Meduza" sarunbiedru teiktā, prezidents pamazām pārstājis brīdināt ministrus par to, ko tieši viņš plāno darīt tuvākā vai tālākā nākotnē.

Pēc viņu teiktā, sākoties "Covid-19" pandēmijai, Putins galu galā vispār beidza konsultēties ar valdību – un sāka pieņemt visus galvenos lēmumus pats pēc īsas diskusijas ar iekšējo loku, kas pēdējos gados primāri ietver specdienestu un tiesībsargājošo iestāžu vadītājus.

Vienlaikus valdībai pietuvinātie avoti atzīmē, ka ministri nav uzdrošinājušies strīdēties ar Putinu pat "negaidītāko" lēmumu priekšā. Un viņi to dara tieši baiļu dēļ: "Kad tika arestēts ekonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs, visi visu saprata." Pēc avotu teiktā, šīs pašas bailes un Putina nevēlēšanās dzirdēt no saviem padotajiem par problēmām liek daudzām amatpersonām nopietni izrotāt realitāti savos ziņojumos prezidentam. Piemēram, viņi neziņo par sankciju reālajām sekām ekonomikā.

Visas šīs problēmas saasinājās pēc kara sākuma, par kura uzsākšanu līdz pēdējam brīdim pat nezināja daudzas augstākās amatpersonas. Kremlim pietuvināti avoti atzīmē, ka tagad prezidents "nevar dot priekšstatu par nākotni" pat visaugstākajām amatpersonām un lielajiem uzņēmējiem: "Šie cilvēki cieš. Sankciju dēļ viņi zaudē milzīgus līdzekļus. Bet viņiem nepavisam nav skaidrs, vai Kremlis to visu spēs kompensēt."