/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
2022. gadā dažādas seksuālās izpausmes vairs nav tabu temats, taču pirms 70 gadiem pasaule bija pilnīgi citāda. Viljams Masters un Virdžīnija Džonsone bija pirmie, kuri "zinātni ienesa guļamistabā" - pirms 1950. gada, kad šie zinātnieki sāka izpēti, sekss no medicīniskā skatupunkta vēl nebija pētīts, vēsta ārvalstu mediji, balstoties uz Tomasa Maiera biogrāfiskās grāmatas "Seksa meistari" ("Masters of Sex") fragmentiem.
/nginx/o/2019/10/02/12618067t1h9520.jpg)
Studējot anatomiju, Masters saprata, ka reproduktīvā sistēma ir pētīta uz trušiem un šimpanzēm, taču ne uz cilvēkiem. Viņš nosprieda, ka, pētot cilvēku ķermeņu reakciju uz seksu, viņš varētu saņemt Nobela prēmiju.
Viljams Masters bija izveidojis ginekologa praksi Sentluisā un specializējās neauglības jautājumos - tieši tur viņam radās ideja, ka padziļināta seksuālo aktu pētniecība varētu palīdzēt pāriem, kuri cenšas ieņemt bērniņu.
Sākotnējos izmeklējumus un eksperimentus ārsts veica, izmantojot pilsētas prostitūtas, taču pēc tam sāka uzrunāt brīvprātīgos, kurus satika savā klīnikā.
Virdžīnija Džonsone tika uzaicināta darboties komandā 1957. gadā, kad pieteicās uz asistentes amatu Vašingtonas Universitātes Medicīnas fakultātē, kur arī darbojās Masters.
Pirmo reizi viņa iepazinās ar neparasto seksa izpētes pasauli, kad netīšām atvēra kādas telpas durvis īstajā brīdī.
Viņa ieraudzīja vīrieti un sievieti, kuri kaili, ar papīra maisiņiem galvā un elektrodu noklātiem ķermeņiem, nodarbojās ar seksu.
Džonsoni tas nenobiedēja - gluži pretēji. Viņa varēja uz Mastera pētījumiem paraudzīties no sievietes perspektīvas un drīz vien kļuva par noderīgu palīgu.
/nginx/o/2019/10/02/12617938t1hacbf.png)