Ceturtdien, 20. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu. Valsts prezidents Egils Levits bija aicinājis veikt tajā uzlabojumus attiecībā uz iedzīvotāju padomēm.
Saeima atkārtoti pieņem jauno Pašvaldību likumu, ņemot vērā Valsts prezidenta labojumus (2)
Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Pēc tam, kad Levits likumprojektu nodeva otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja regulējumu, ka iedzīvotāju padomi no 16 gadu vecuma būs tiesības vēlēt Latvijas pilsoņiem, kā arī citiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.
Ceturtdien šo komisijas redzējumu pieņēma arī Saeima. Likumprojektā iepriekš bija tikai norādīts uz pašvaldības iedzīvotāju tiesībām balsot par padomes locekļu kandidātiem. Tagad šis regulējums precizēts.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Edgars Stafeckis komisijas sēdē apstiprināja, ka minētais un citi komisijas atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi novērš Levita norādītās problēmas likumprojektā.
Pēc Saeimas jurista Edvīna Danovska priekšlikuma likumā VARAM priekšlikums papildināts ar regulējumu, ka citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītus priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās varēs noteikt padomes nolikumā.
Tāpat noteikts, ka par padomes locekli no 16 gadu vecuma būs tiesības ievēlēt Latvijas pilsoņus, kā arī citus ES pilsoņus, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.
Likumā arī noteikts, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē.
Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitāro tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.
Pašvaldībai domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.
Likumā pieņemts arī deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu.
Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Pieņemts arī bijušā deputāta Alda Adamoviča priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.
Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.
Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālo sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.
Tiek sagaidīts, ka jaunais regulējums stiprinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēs pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām noteikta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.
Turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likuma anotācijā.
Jaunā kārtība mainīs līdzšinējo kārtību, kas ļāva pašvaldībai izvēlēties - saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.