No nogremdēta nacistu kuģa Ziemeļjūrā noplūdušas toksiskas ķimikālijas (1)

Kāds jauns pētījums vēsta par Otrā pasaules kara laikā nogremdēta vāciešu patruļas kuģa atliekām. Tas pa burbuli aizgājis Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku veiktās bombardēšanas un apšaudes rezultātā.

No kuģa vraka Ziemeļjūras dibenā izdalās bīstamas vielas - toksiski atkritumi, smagie metāli un pat sprāgstvielas. Tas, savukārt, atstāj pēdas uz apkārt esošo ekosistēmu.

Šis pētījums ir daļa no projekta "North Sea Wrecks", kura mērķis ir izpētīt un celt gaismā Ziemeļjūrā esošo kuģu un lidaparātu vraku radīto piesārņojumu.

Pirms 80 gadiem nacistu konvojs, kas sastāvēja no vairākiem karakuģiem un atbalsta kuģiem, traucās pa Lamanšu. Tā bija daļa no operācijas "Cerberus".

1942. gada 12. februārī britu Karaliskie gaisa spēki veica uzlidojumu netālu no Beļģijas krasta, rezultātā nogremdējot patruļkuģi "V-1302 John Mahn" un nogalinot 12 apkalpes locekļus.

"John Mahn" tagad guļ aptuveni 35 metru dziļumā. Uz tā klāja joprojām atrodas nesprāgušas dziļumbumbas, kā arī ievērojams apjoms citu bīstamu vielu.

Lai labāk izprastu šāda vraka ietekmi uz jūras dibenu, zinātnieku komanda Jozefīnes van Landuitas vadībā veica paraugu noņemšanu vraka apkārtnē.

Komanda konstatējusi, ka vidē ir noplūduši tādi piesārņotāji kā niķelis, varš un arsēns. Tas ietekmē jūras dibena mikrobioloģiju. Tāpat analīze atklājusi lielu kaitīgu metālu un ķimikāliju īpatsvaru kuģa ogļu bunkura apkārtnē.

Šīs vielas, kā izrādās, ietekmē reģiona ekosistēmas un kalpo par uzturu dažādiem mikrobiem.

Van Landuita gan atzīst, ka konkrētajā gadījumā kaitīgo vielu daudzums nav bīstams mums vai apkārt esošajiem jūras iemītniekiem. Taču lielāks šo vielu apjoms varētu radīt problēmas okeāna dzīvnieku attīstībā.

Pētnieki lēš, ka Ziemeļjūrā guļošie vraki varētu saturēt vairākus miljonus tonnu munīcijas un naftas produktu.

Jaunais pētījums par "John Mahn" apstiprina to, ka darbs šajā nozarē ir jāturpina. Turklāt van Landuita pieminēja, ka projekta "North Sea Wrecks" ietvaros ir plānota arī tādu rīku izstrāde, kuri ļautu izvērtēt potenciālos vides riskus.

Tādējādi likumdevēji spētu labāk neitralizēt bīstamos vrakus, vienlaikus aizsargājot drošos - to vēsturiskās vērtības dēļ.