:format(webp)/nginx/o/2022/02/16/14368683t1hfbb6.jpg)
Pirms trim gadiem Iekšlietu ministrija vēstīja, ka fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir apšaubāma, jo no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā tika iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots. Sazinājāmies ar ministriju, lai noskaidrotu, vai šī problēma ir aktuāla arī šobrīd.
2019. gadā Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Dimitrijs Trofimovs skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu, nekā sākotnēji bija plānots.
Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari.
Tāpat kopumā 2019. gadā auga arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā. Tobrīd jauna fotoradaru projekta ieviešana bija politiskas izšķiršanās jautājums.
Vaicājot, vai šī problēma ir aktuāla arī šobrīd, Iekšlietu ministrija vērš uzmanību, ka 11. oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus rīkojumā, kas precizē valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas tiek un tiks fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, tajā skaitā fotoradariem.
Vienlaikus tiek paredzēts finansējums, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu ceļu satiksmes drošībai arī turpmāk.
Minētais rīkojums atļauj Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai.
Tāpat kā līdz šim valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" nodrošinās uz ceļiem uzstādīto 100 stacionāro fotoradaru darbību. 100 stacionārie fotoradari nodrošina ceļu satiksmes pārkāpuma – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas – fiksēšanu.
Tāpat ir arī plānots, ka pakāpeniski 2023. gada laikā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" uzstādīs 16 transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas,
kā arī pielāgos 4 meteostacijas ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai.
Ievērojot to, ka no 2023. gada palielināsies tehnisko līdzekļu skaits uz ceļiem, Valsts policijai ievērojami pieaugs darba apjoms. Jau šobrīd Valsts policijas struktūrvienībās, kurām ir piekritīgas administratīvā pārkāpuma procesa veikšana lietās par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, esošie nodarbinātie ir pārslogoti.
Tādēļ saistībā ar darba apjoma palielināšanos no 2023. gada 1. janvāra Valsts policijā tiks izveidotas 15 amata vietas administratīvā procesa nodrošināšanai.
Prognozētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmērs no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē ar stacionārajiem tehniskajiem līdzekļiem, ir šāds: 2022. gadā – 9 681 598 eiro, 2023. gadā – 8 407 888 eiro, 2024. gadā – 7 793 732 eiro, 2025. gadā – 6 973 319 eiro, bet 2026. gadā un turpmāk katru gadu – 2 175 472 eiro.
Lai nodrošinātu tehnisko līdzekļu darbību, kā arī piemērotu naudas sodus un nodrošinātu to izpildi, Valsts policijai un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram plānoti izdevumi šādā apmērā:
Līdz ar to ir secināms, ka patlaban šī problēma ir atrisināta un nepastāv bažas, ka drīzumā no Latvijas autoceļiem varētu pazust fotoradari.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)