Potenciālajiem koalīcijas partneriem izdodas panākt vienotu nostāju valstisko reformu jautājumos, norāda JV

JV un premjeram Krišjānim Kariņam iepriekš bijušas šaubas par iespējamo koalīcijas partneru nostāju būtiskos reformu jautājumos, sacīja partiju apvienības deputāts Arvils Ašeradens, norādot, ka šie jautājumi tika izrunāti, un radās skaidrība, ka ir iespēja virzīties uz priekšu.

JV citu partiju priekšlikumus pārskatīt reformas uztvērusi kā aicinājumu tās atcelt, kas JV nav pieņemami. Izrunāt šos jautājumus valdības veidošanas procesā JV bijis "ārkārtīgi svarīgi", norādīja politiķis. To viņš saredz kā labās ziņas, kuras pavēstīt prezidentam.

Kariņš norādīja, ka pirmdien JV ir plānota kārtējā tikšanās ar Levitu, kurā premjers plāno izklāstīt šīs nedēļas koalīcijas veidošanas sarunu kopsavilkumu. "Tad skatīsimies, kā virzīties uz priekšu," sacīja Ministru prezidents, atzīmējot, ka ir kļuvis optimistisks un saredz, ka izveidot rīcībspējīgu valdību ir iespējams. Tas noticis tādēļ, ka samazinās to jautājumu kopums, kuri nākamajā valdībā potenciāli varētu veidot smagas domstarpības, klāstīja Kariņš.

Visi potenciālie partneri atbalsta tādas politikas veidošanu, kas attālina politiķus no valsts kapitālsabiedrībām, kas samazina iespēju, ka šauras ekonomiskās intereses "ņemtu virsroku", kā arī tādu politiku, kas ir tendēta uz visu sabiedrību kopā, sacīja premjerministrs.

Kariņam pēc otrdienas sarunām esot zudušas bažas, ka "vienam otram" politiskajam spēkam pastāvētu vēlme atcelt ostu reformu vai administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Ostu reformas un ATR jautājumā premjeram iepriekš bijušas bažas, ka "viens otrs" politiskais spēks gribētu "iet atpakaļgaitā un atcelt reformu". 

Otrdien diskusijā ar AS un NA pārstāvjiem Kariņš saņēmis apliecinājumu, ka nav runas par ostu reformas un ATR atcelšanu un ka tiek spriests tikai par to pilnveidošanu un īstenošanu.

Koalīcijas sarunu gaita iet pozitīvi uz priekšu, jo tagad padziļināti ir pārrunātas izglītības, zinātnes, tiesiskuma un drošības jomas lietas, kurās sāk veidoties kopīga izpratne, pauda JV politiķis. JV kopā ar AS un NA kopīgi redz, ka labas pārvaldības jomā ir jāiebūvē mehānisms, kas attālinātu politiķus no lēmumu pieņemšanas valsts kapitālsabiedrībās.

Kariņš uzsvēra, ka jebkuras, arī nākamās valdības primārais pienākums ir rūpēties par visu iedzīvotāju labklājību un ekonomikas attīstību, izslēdzot iespēju, ka šauras ekonomikas intereses varētu ņemt virsroku.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecības lietā ir līdzīgas domas par tā nepieciešamību, reizē varētu būt vēl diskusija, kā to vislabāk īstenot - vai to veiktu kā privāto investīciju vai, iespējams, kā valsts investīciju projektu. Premjers norādīja, ka arī ar AS ir vienota nostāja, ka šāda objekta uzbūvēšana valstij ir stratēģiski svarīga.

Vaicāts par JV nostāju, kuru veidu izmantot - privātās vai valsts investīcijas - JV līderis skaidroja, ka sākumā ir svarīgi saprast, ko iespējamais privātais investors prasītu no valsts. Ja būtu apstākļi, ka izdevīgāk ir nevis atbalstīt privāto, bet pašai valstij rīkoties, tad valsts šo projektu varētu arī īstenot. Reizē līdz šim privātie investori nav izvirzījušas kādas prasības, piebilda politiķis.

Sarunās ar AS un NA visi pauduši atbalstu arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, kas uzreiz arī ir jāpaveic pareizi jeb atbilstošā veidā, atzīmēja Kariņš.

Ceturtdien un piektdien paredzēts turpināt sarunas ar AS un NA par atsevišķām tēmām, tāpat JV labprāt turpinās sarunas arī ar "Progresīvajiem" pēc trešdien vēl gaidāmās tikšanās. Kariņš pats tajās gan nevarēs būt klāt, jo ceturtdien un piektdien piedalīsies Eiropadomes sanāksmi Briselē, Beļģijā.

Premjers arī pozitīvi novērtēja, ka jau daudzas stundas ilgušajās sarunās ir "ļoti labi ieguldīts laiks", jo katra minūte atvieglos nākamās valdības darbu.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits ir pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.