Ir panākta sapratne ar JV iepriekš pretrunīgi vērtētajos jautājumos, norāda Smiltēns (1)

Kā norādīja topošais parlamentārietis, šo jautājumu lokā ir Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iespējamie uzlabojumi un citi jautājumi, "par kuriem ir bijuši skarbāki izteikumi". AS esot izdevies skaidrot savu nostāju detalizētāk, un ir izrādījies, ka arī JV esot līdzīgs viedoklis, sacīja politiķis.

Abu partiju pārstāvji esot "ļoti konstruktīvi" tikuši galā ar visām neskaidrībām, kas laika gaitā bija radušās, sacīja AS bezpartejiskais līderis Uldis Pīlēns. Tāpat politiķi esot iezīmējuši darāmos darbus nākamajai nedēļai.

Abas partijas diskutēja par ATR un par ostu reformu, un sapratne par darāmajiem darbiem ir vienota, pauda AS pārstāvis Edgars Tavars. AS esot norādījuši uz vairākiem jautājumiem, kuriem reformu sakarā būtu jāpievērš uzmanība, sacīja politiķis, atzīmējot, ka redzējums ir līdzīgs, un partijas virzīšoties uz priekšu.

AS ierosināja nākamās sarunas organizēt trīs partiju lokā - kopā ar Nacionālo apvienību (NA), norādīja partijas pārstāvis Smiltēns. Tāpat partija esot aicinājusi JV pēc tikšanās medijiem sniegt kopīgu komentāru, taču tam politiskais spēks pagaidām nav piekritis. Viņš pauda cerību, ka tas varētu notikt nākamajās tikšanās reizēs.

Smiltēns norādīja, ka ATR jautājumā JV un AS ir vienisprātis, ka šī "reģionu reforma" bija "kartes pārzīmēšana", kas devusi arī labus efektus. Taču vēl nepieciešams paveikt vairākas lietas, tajā skaitā, reģionāla mēroga politikas izveidošanu, pašvaldību funkciju pārskatīšanu, sekmēt atbalsta instrumentu plašāku pieejamību, lai finansētu pašvaldības, skaidroja AS politiķis. Smiltēns domā, ka šie uzlabojumi palīdzēs pašvaldības izaugsmei.

AS politiķis, "Liepājas partijas" vadītājs Uldis Sesks norādīja, ka sarunā ar JV "Apvienotā saraksta" pārstāvji atkārtoti norādījuši, ka AS mērķis nav pieņemtās ostu reformas "otrreizēja caurlūkošana". AS atbalsta "konkrētu uzlabojumu veikšanu", skaidroja politiķis, tādējādi netieši atbildot uz "Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdien uzsvērto, ka nākamā valdība ostu reformas jautājumā nedrīkst "ieslēgt atpakaļgaitu".

Kā skaidroja Sesks, AS priekšlikums ir, ka, piemēram, Rīgas osta var sekot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, tajā skaitā, Liepājas ostas pārvaldības modelim, kad valdē pēc konsensusa jeb vienošanās principa strādā kopā deviņi pārstāvji - pa trim valsts interešu, Liepājas pilsētas domes un Liepājas komersantu pārstāvjiem. Atbilstošu uzlabojumu ieviešana valsts un pašvaldības pārstāvjiem ļautu Rīgā veiksmīgāk apsaimniekot ostas aktīvus, pauda politiķis.

Vaicāti par valsts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanu, AS politiķis Uldis Pīlēns norādīja, ka JV un AS ir vienisprātis par nepieciešamību izveidot valstij piederošu, ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi saistītu LNG termināli. Tā attīstītājs varot būt vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid".

Sākotnējais lēmums par Skultes LNG termināli bijis sasteigts, un šajā kontekstā AS kā atbilstošus redz Kariņa vārdus, ka šauru grupu ekonomikas intereses nedrīkst valstī dominēt, sacīja Pīlēns, kā negatīvus piemērus minot Biķernieku nekustamā īpašuma atpirkšanu par apmēram astoņiem miljoniem eiro un sākotnēji "nesagatavoto" Skultes LNG termināla būvniecības virzīšanu.

Pīlēns apstiprinoši atbildēja, ka par ar LNG termināļa būvi saistītajiem jautājumiem sarunas turpināsies koalīcijas veidošanas gaitā.

Kā ziņots, valdība pirms Saeimas vēlēšanām nolēma Satiksmes ministrijai piešķirt 8,192 miljonus eiro, lai tā no trim uzņēmējiem varētu atpirkt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits ir pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.