Gandrīz 64 000 Latvijas iedzīvotāju nevar spēlēt azartspēles

Viņa informēja, ka Pašatteikušos personu reģistrā šobrīd ir kopumā 37 081 iedzīvotājs, taču liegums spēlēt azartspēles ir aktīvs 23 901 personai. Līgums par liegumu spēlēt azartspēles tiek slēgts uz vienu gadu.

"Uzskatu, ka tas ir labs rādītājs, ka cilvēki izmanto šo iespēju," sacīja Birne, piebilstot, ka vidēji nedēļas laikā reģistrs saņem 300 iesniegumu, no kuriem aptuveni 150 personas vēlas reģistrēties, bet tik pat daudz atteikties.

Tāpat viņa norādīja, ka līdztekus Pašatteikušos personu reģistrā iekļautajiem iedzīvotājiem azartspēlēs nevar piedalīties arī tie cilvēki, kas ir uzturlīdzekļu samaksas parādnieki. To skaits pašlaik ir aptuveni 40 000.

Birne arī sacīja, ka 2022. gada 30. septembrī Pašatteikušos personu reģistrā 96,6% bija vīrieši, bet 3,4% sievietes. 

Reģistrā plašāk pārstāvētā iedzīvotāju grupa ir iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 36 gadiem.

Tikmēr pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka atbilstošu šogad augusta beigās veiktās aptaujas datiem 11% respondentu domā, ka azartspēles ir viena no lielākajām atkarībām Latvijā. Par problemātiskāku sabiedrība uzskata alkoholismu, ko norādījuši 51% respondentu, un narkotikas, ko minējuši 13% respondentu. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā 14% respondentu azartspēles spēlējuši tiešsaistē, 10% klātienē, bet 76% azartspēles nav spēlējuši vispār.

Taujāti par Pašatteikušos personu reģistru, 62% respondentu norādījuši, ka ir informēti par tā esamību, savukārt 37% nezina, kas ir Pašatteikušos personu reģistrs.

Kaktiņš norādīja, ka lielākoties par Pašatteikušos personu reģistru ir informēti tie respondenti, kas pēdējo trīs gadu laikā ir spēlējuši azartspēles. Vienlaikus informētāki ir latviski runājošie aptaujas dalībnieki.

Līdztekus aptaujas dati liecina, ka 23% respondentu zina kādu, kas ir reģistrējies Pašatteikušos personu reģistrā, 73% - nezina, bet 2% ir pašlaik vai iepriekš reģistrējušies paši.

Komentējot Dānijas pieredzi, Dānijas Azartspēļu regulatora Atbildīgas spēles nodaļas vadītāja vietniece Elēna Andersena pauda prieku par Latvijas sasniegtajiem panākumiem. Tostarp viņa norādīja, ka Dānijā ar Pašatteikušos personu reģistru ir informēti vien 45% iedzīvotāju.

Tāpat Andersena sacīja, ka Dānijā minimālais pašatteikšanās laiks ir 24 stundas, taču,

redzot Latvijas panākumus, arī Dānijas atbildīgās organizācijas nākotnē apsvērs iespēju pagarināt pašatteikšanās termiņus.

Vienlaikus azartspēļu rīkotāja SIA "William Hill Latvia" valdes loceklis Kaspars Rāzna sacīja, ka Latvijā būtu lietderīgi apsvērt saīsinātu pašatteikšanās minimālo laika periodu, iespējams, piedāvājot dažādus termiņus. "Tādējādi mēs varētu palīdzēt vēl lielākam skaitam cilvēku," pauda Rāzna.

Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne minēja, ka cilvēkiem psiholoģiski var būt bail iekļaut sevi reģistrā uz gadu, tādēļ arī viņa piekrita, ka būtu nepieciešams piedāvāt iespēju Pašatteikušos personu reģistrā sevi iekļaut uz 24 stundām vai pusgadu, līdztekus garākiem termiņiem.

Tikmēr Birne skaidroja, ka inspekcija un Finanšu ministrija Pašatteikšanās reģistra kontekstā paļaujas uz speciālistu un ekspertu spriedumiem par minimālo reģistrēšanās laiku, taču pēc būtības iniciatīva to saīsināt vai dažādot būtu atbalstāma. Cits jautājums ir par tehniskajiem papildinājumiem un papildu resursiem sistēmas uzturēšanai. "Parasti uzticamies speciālistiem un pēc būtības nav iemeslu šādu variantu neizskatīt," viņa teica.

Birne arī atzīmēja, ka Baltijā ekspertu līmenī tiek diskutēts par Baltijā kopēju Pašatteikušos personu reģistru, taču sarunas vēl turpinās.

Jau vēstīts, ka Pašatteikušos personu reģistrs Latvijā strādā kopš 2020. gada 1. janvāra.

LIAB darbojas, lai veidotu mūsdienīgu, tehnoloģiski attīstītu un sociāli atbildīgu nozari, kā arī veicinātu saprātīgu interneta azartspēļu patēriņu.