Pēc neiekļūšanas Saeimā "Latvijas attīstībai" pārvēlēs valdi un līdzpriekšsēdētājus

Partijas biedri svētdien tikās sanāksmē, kurā pārrunāja vēlēšanu rezultātus un nākotnes redzējumu.

"Latvijas attīstībai" biedri pauduši pārliecību, ka partijas darbība nākamā Saeimas sasaukuma laikā jāturpina, koncentrējoties uz darbiem pašvaldībās un Eiropas Parlamentā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs nākamā reize, kad vēlētāji atkal izdarīs savu izvēli. Reģionālo nodaļu pārstāvji uzsvēra, ka, "lai arī šajās vēlēšanās tika gaidīti labāki rezultāti, biedrus tas tikai vēl vairāk saliedējis, lai pēc pusotra gada strādātu pie programmas un kampaņas nākamajām vēlēšanām", stāstīja Barbaks.

"Mūsu partijā ir gana daudz iekšējas enerģijas un pārliecības par savu lietu, lai mēs varētu turpināt savu ceļu Latvijas politikā. Valstij joprojām ir vajadzīgs moderns, eiropeisks un liberāls spēks, kurš spēj realizēt vajadzīgās reformas. Ņemot vērā, ka topošā koalīcija visdrīzāk būs labēji konservatīva, pieprasījums pēc mūsu idejām un darbiem tuvākajos četros gados tikai pieaugs," vērtējis Eiropas Parlamenta deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs.

"Nedrīkstam koncentrēties uz Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Pirms pusotra gada rezultāti pašvaldību vēlēšanās bija ļoti labi. Ar visaugstāko atbildību turpināsim darbu," pauda Cēsu novada domes deputāte un "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētāja Elīna Stapulone, norādot, ka vēlētāji skatīsies uz partijas darbiem, ne tikai solījumiem. Pēc viņas teiktā, nākamajā ciklā darbu saraksts ir jāpapildina pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputātu komandai.

Sanāksmē, kurā piedalījās vairāk nekā 100 "Latvijas attīstībai" biedru, tika lemts par darba grupas izveidi Mārupes domes deputāta Aivara Osīša vadībā, lai līdz kongresam decembrī sniegtu priekšlikumus par partijas stratēģiju nākamajiem gadiem, kas būs jāīsteno nākamajai valdei.

Par nākotnes sadarbību un tās formu apvienībā "Attīstībai/Par!" būs jālemj visu triju apvienību viedojošo partiju jaunajām valdēm.

Kā ziņots, 14. Saeimas vēlēšanas izrādījās "liktenīgas" valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un ir palikuši ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.