Bērnudārzā bērni spēlē pieaugušo spēlītes. Kā reaģēt vecākiem? (2)

Kā teikts "Centra Dardedze" mājas lapā, šādas situācijas nav retums – kaitējoša seksuāla uzvedība starp bērniem jeb darbības, kas iziet ārpus attiecīgā vecumposma ierastajām robežām, mēdz notikt gan dārziņos, gan skolās, gan arī mājās un pagalmos. Lai gan nevēlamās darbības notiek ar ģenitālijām, pirms pubertātes iestāšanās šādām darbībām vēl nav seksuāla rakstura – ja rotaļas aiziet par tālu, nereti bērni šādā veidā vienkārši eksperimentē vai izreaģē to, ko ir redzējuši vai piedzīvojuši.

Bērni nevar šādas lietas izdomāt paši no sevis, ja nav ar šādām pieredzēm vai informāciju saskārušies, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pieaugušie uztvertu bērna teikto gana nopietni un zinātu, kā uz to reaģēt un kā šādas darbības iespējams novērst.

Kā runāt ar bērnu?

Iespējams, ka pirmajā brīdī, kad bērns vecākam vai pedagogam pastāsta par mulsinošu pieredzi, pieaugušais arī pats jūtas apjucis. Var parādīties tādas emocijas kā kauns par to runāt, dusmas, vainošana vai trauksme. Tās visas ir normālas pirmās reakcijas, taču svarīgi neizreaģēt tās uz bērnu, lai neiedragātu bērna uzticēšanos pieaugušajam. Ja nepieciešams, labāk paņemt pauzi, lai nomierinātos, un tad runāt ar bērnu tālāk.

Noticēt un paslavēt

Ir ļoti svarīgi paslavēt bērnu, kurš vecākam vai pedagogam pastāstījis par mulsinošo pieredzi un savām izjūtām, jo to izdarīt nav viegli.

Ļoti būtiski ir ticēt bērnam un to viņam pateikt, jo šādas lietas viņš nevar izdomāt pats. Tāpat vēlams iejūtīgi painteresēties, no kurienes bērns varētu būt smēlies idejas par šādām darbībām. Ja bērns tās redzējis, piemēram, vecumam neatbilstošos video vai arī "pieķēris" intīmā brīdī savus vecākus, pieaugušo atbildība ir parūpēties, lai turpmāk viņš vairs šādai informācijai vai skatiem nepiekļūst. Turpretī, ja bērnam pornogrāfiju kāds speciāli rādījis vai arī ir aizdomas par seksuālas izmantošanas pazīmēm no kāda vecāka bērna vai pieaugušā puses, tad jāziņo Valsts policijai.

Iemācīties novilkt robežas un pateikt "nē"

Otrkārt, nepieciešams pārrunāt ar bērnu tēmu par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem. Svarīgi izrunāt, vai bērns zina, ka viņa ķermenis pieder tikai viņam pašam un, tāpat kā valstīm, arī ķermenim ir savas robežas, kuras citi nedrīkst pārkāpt. Bērnam jāzina, kas ir ķermeņa intīmās vietas, kuras citiem nerāda un citiem neaiztiek, un kā tās sauc. Tāpat svarīgi patrenēties, kā pateikt "nē" vai "stop", kad kāds cilvēks pārkāpj ķermeņa robežas vai bērns negribi darīt to, ko kāds cits ierosina.

Trīs svarīgi soļi bērna drošībai

Jāpārrunā, ko darīt turpmāk, ja līdzīgas situācijas draud atkārtoties. "Centrs Dardedze" Džimbas drošības stundās pirmsskolas vecuma bērniem tiek mācīti šādi trīs soļi: 1) apturēt notiekošo, sakot "nedari tā, man tas nepatīk", 2) iet prom un 3) pastāstīt par notikušo uzticamam pieaugušajam.

Bērni ir jāpieskata

Ikvienam vecākam un pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekam būtu skaidri jāapzinās, ka atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām un arī Latvijas likumdošanai bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem nekad nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas – arī diendusas laikā, kad viņi šķietami guļ.

Ja bērns ir pastāstījis par kaitējošas seksuālas uzvedības pieredzi vecākiem, ir ļoti svarīgi uzrunāt audzinātāju un dārziņa vadītāju par to, ka arī diendusas laikā nepieciešama bērnu pieskatīšana. Nekautrējieties pastāstīt arī iemeslu – dārziņam noteikti ir jāzina, ka šādas situācijas notiek, un to ir iespējams novērst, ja visas puses iesaistās un sadarbojas. Tā nav vainīgo meklēšana, bet nepieciešamas darbības, lai nekas tāds neturpinātos, un grupiņā to iespējams nodrošināt, bērnus pieskatot.

Ko tālāk?

Pēc sarunas svarīgi bērnu kādu laiku vērīgāk pieskatīt un pavērot, kā viņš rotaļājas ar citiem bērniem. Tāpat nevajadzētu atstāt viņu rotaļās vienu, jo dažkārt bērnam rodas ideja izmēģināt noteiktas darbības vēl attiecībās ar citiem bērniem. Uzslavējiet bērnu, kad viņš ir uzvedies atbilstoši, piemēram, spējis pateikt kādam "nē" – pat ikdienišķā situācijā, ne tikai saistībā ar pieskārieniem, pratis nosaukt savas intīmās ķermeņa daļas vai pastāstījis par citām izaicinošām situācijām.

Ja tiek novērots, ka bērns atkal un atkal runā par kaitējošas seksuālas uzvedības pieredzi vai līdzīgām tēmām, imitē kādas darbības vai stāsta par spēcīgām emocijām šajā sakarā, palīdzoša varētu būt konsultēšanās pie psihologa, lai bērns savas emocijas varētu pārstrādāt. Un arī pašiem vecākiem šajā tēmā var būt nepieciešams psihologa padoms.

Kur vērsties pēc palīdzības 

Droši zvani "Centram Dardedze", ja nepieciešams padoms vai nezini, kā rīkoties ar bērniem saistītos jautājumos: +371 67600685.

"Centrs Dardedze" ir nevalstiska organizācija, kas iestājas par bērnu tiesībām uz drošu bērnību. Organizācija sniedz atbalstu bērniem, kuri cietuši no seksuālas, fiziskas, emocionālas vardarbības vai novārtā pamešanas, veic apmācības vecākiem un speciālistiem, kā arī māca bērniem par personisko drošību Džimbas drošības programmā. “Centrs Dardedze” pamatdarbību 2022. – 2023. gadā atbalsta EEZ un Norvēģijas granti caur programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds.