Šodienas redaktors:
Dace Otomere

VIDEO "Atbildu par 18 000 dolāru vērtu inventāru." Kā ir būt privātai šefpavārei uz luksusa jahtas?

Raksta foto
Foto: abbyinthegalley/Instagram.com/"Apollo.lv" kolāža.

Ebija Česīra sāka mācības koledžā pirms medicīnas studijām. Pusdienās viņa ēda koledžas pasniegto ēdienu, taču tas viņai negāja pie sirds - garšoja pašas gatavotais ēdiens. Meitene saprata, ka jāmaina studijas par labu kulinārijai un jau pēc pirmās intervijas viņa tika noalgota par šefpavāri un luksusa jahtas, vēsta medijs "Newsweek". 

Koledžas ēdamzālē kā dekorācijas bija izlikti mazi ķirbji un ķiploki, kurus meitene paņēma un pagatavoja maltīti kopmītnes biedriem. Viņa saprata, ka tieši ēst gatavošana citiem sagādā viņai vislielāko prieku. 

Ebija nomainīja skolu, lai studētu ēdināšanas pakalpojumu vadību Centrālās Floridas universitātē. Viņa dabūja darbu "Volta Disneja pasaules" virtuvē un iemīlējās šefpavāres amatā. Pēc studijām Ebija uzsāka savu ēdināšanas biznesu, kā arī mācīja kulinārijas mākslu vidusskolēniem. 

"Es joprojām strādāju abās vietās, bet vasarā par šefpavāri uz privātas jahtas. Ēdināšanas biznesā svarīgākais ir kontakti - jums ir kāds jāpazīst, lai tiktu iekšā. 

2021. gada vasarā es "Facebook" saņēmu ziņu no senas ģimenes draudzenes, ka viņas bijušais priekšnieks meklē pavāru savai jahtai. Lūdzu viņai nodot manu kontaktinformāciju, un jau tajā vakarā man bija tiešsaistes intervija, kurā piedāvāja šo darbu. Pēc nedēļas lidoju uz Maiami, kur atradās jahta," stāsta Ebija.

Sieviete atklāj, ka viņu vienmēr interesējis darbs uz jahtas. Ebija tur strādā jau divus gadus, jahtas īpašnieki ir kubiešu pāris, kas bieži ielūdz draugus un ģimeni jūras braucienā. 

"Mēs apceļojam Bahamu salas mēnesi vai divus. Jahta ir 27 metrus gara. Tā ir diezgan izsmalcināta, ar džakuzi, trenažieru zāli, četrām viesu istabām, divām apkalpes telpām un sešām vannasistabām. Viss vienmēr ir nevainojamā kārtībā. Es atbildu par to, lai virtuve būtu tīra, un kapteinis un viņa pirmais palīgs regulāri tīra jahtas ārpusi," norāda Ebija.

Parasti viņa ceļas plkst.6:45 un gatavo brokastis. Kambīzē ir milzīgs logs, tāpēc rosoties Ebija var vērot tirkīzzilo ūdens klaju. Kopā ar jahtas stjuarti viņa pagatavo kafiju un pasniedz to visiem, kad viņi ir pamodušies. 

"Starp viesiem un apkalpi ir distance. Protams, sarunājamies ar ģimeni, šķiet, ka viņiem patīk mūsu kompānija. Taču cenšamies būt atstatus.

Brokastīm un pusdienām nav noteikta laika, ir "jānolasa" viesi, kad viņi vēlas ēst. Citreiz ģimene vēlas brokastis plkst. 10, visam ir jābūt gatavam.

Viesu iecienītākie ēdieni un brīvā laika pavadīšana

Viņiem patīk vienkāršas brokastis, piemēram, auzu pārslu putra ar dažādām piedevām - augļiem, šokolādi vai riekstiem. Arī olas, sviestmaizes ar avokado, veselīgi salāti ar kūpinātu lasi, rukolu, kaperiem, sīpoliem un citronu mērci," stāsta Ebija.

Pēc brokastīm pavāre dzer kafiju jahtas priekšgalā un plāno dienas ēdienkarti. Tomēr ēdienu izvēle var mainīties atkarībā no pieejamajiem produktiem, kā arī īpašnieku vēlmēm. "Dažreiz viņi pasaka, ka negrib, piemēram, liellopa gaļu, tad es piedāvāju jūras veltes, jo tās ātri atkūst. Saimniekiem vienmēr garšo zivis.

Starp brokastīm un pusdienām es gatavojos pusdienām un vakariņām. Laikā, kad visi ir paēduši pusdienas, es peldu, sauļojos uz klāja vai guļu. Visbiežāk guļu, jo esmu nogurusi. Pēc 35 līdz 45 minūtēm paskatos, vai apkalpei nepieciešama palīdzība, pirms sāku gatavot vakariņas.

Man īsti nesanāk doties uz kādiem apskates objektiem. Vienreiz jahtas īpašnieks aizveda kapteini un mani uz salas spēlēt golfu. Tas bija fantastiski.

Ja dodos uz pārtikas veikalu, reizēm man ir stunda apskatīt apkārtni. Bet vienmēr ir jāatgriežas laikus atpakaļ, lai parūpētos par viesiem," norāda pavāre.

Jahtas īpašniekiem patīkot vakariņot uz klāja un vērot saulrietu. Kad tikai īpašnieki atrodas uz jahtas, vakariņas ir klusas un mierīgas, taču, ierodoties ģimenei un draugiem, cilvēku skaits pieaug līdz 20. Tad apkalpe palīdz Ebijai uzklāt galdu.

Šefpavāre bieži gatavo Āzijas ēdienus. Īpašniekiem garšo arī sautējumi ar īpaši maigu gaļu, piemēram, sautētās ribiņas, kā arī itāļu un franču virtuve. Jebkas, kas ir sātīgs, ar sviestainu vai biezu tomātu mērci.

"Šķiet, ka viņi absolūti dievina manus ēdienus. Viņi arī tos vērtē - kad savācu šķīvjus, īpašnieki sarindo ēdienus un pasaka, vai tie ir iekļuvuši viņu mīļāko ēdienu trijniekā. Tā ir jautra spēle.

Man patīk kritika, jo vēlos uzzināt, kā darīt labāk, bet viņi nekad nav teikuši ko nejauku. Darbs uz jahtas no darba restorānā atšķiras ar to, ka esi vienīgais, kas gatavo. Vari izpausties, kā vien vēlies. Viss, kas gatavojot nesanāk vai labi izdodas, ir tava atbildība. Es domāju, ka tas dod lepnumu un motivāciju darīt visu pareizi," skaidro Ebija.

Sieviete ir atbildīga arī par 18 000 ASV dolāru vērto inventāru, un 80% viņas darba ir produktu pārvaldīšana. "Esmu ļoti organizēts cilvēks, tāpēc priecē, ka varu par visu atbildēt. 

Jahtas īpašniekiem patīk kompānija - tikai kādas piecas dienas no 50 šogad viņi pavadīja divatā uz jahtas. Attiecības starp darbiniekiem un viesiem ir dažādas. Īpašnieku bērni un viņu otrās pusītes ir jaunāki, tāpēc viņi vēlas pavadīt laiku kopā ar apkalpi un, piemēram, taisīt "TikTok" video. Ja ciemojas kādi gados vecāki ģimenes locekļi, atmosfēra ir mierīgāka.

Visi viesi ir patīkami. Tie ir ar dažādiem raksturiem un dzīves pieredzi. Ciemošanās beigās viņi parasti mums uzdāvina kādu dāvanu no salas vai pasniedz dzeramnaudu. Viena no manām mīļākajām dāvanām ir jūras sāls no Bahamu salām."

Apgrūtināta piekļuve svaigiem produktiem

Ebija stāsta, ka labi satiek ar apkalpes locekļiem - viņi esot jautri un jauki. Vienīgais trūkums ir apgrūtinātā piekļuve produktiem. "Amerikā viss ir pa rokai. Ja restorānā beidzas kāds produkts, vari aiziet uz blakus veikalu un nopirkt to. Taču jahta var būt noenkurota 150 metru attālumā no krasta. Tad ar laivu ir jābrauc uz krastu un ar taksi uz veikalu. Tas aizņem trīs stundas. 

Pat tad, kad Bahamu salās gāju uz veikalu, tur nekā daudz nebija koronavīrusa izraisīto loģistikas problēmu dēļ. Produkti neizskatījās labi. Droši vien tāpēc, ka to nosūtīšana uz salu aizņēma vairākas dienas. Puskilograms zemeņu, kas ierasti maksā 2,5 dolārus, te maksāja 12 dolārus. Un puse no tām bija sapuvusi. 

Atrast svaigus produktus bija dārgi un grūti, tāpēc man vienmēr bija saldēti augļi un dārzeņi uz jahtas, kā arī vairāk nekā 300 kilogramu saldētas gaļas. 

Jahtas īpašnieki ir ieminējušies, ka nākamgad varētu doties uz Vidusjūru. Es viņiem stāstu, ka ēdiens būtu daudz labāks, jo man būtu iespēja doties uz zemnieku tirdziņiem Spānijā vai Francijā. Ceru katru gadu strādāt uz viņu jahtas, jo man patīk šī profesija un spriedzes pilnais darbs virtuvē. Tas paver arī iespējas sociālajos tīklos - "TikTok", "YouTube", "Instagram" un "Facebook" -, kur es vadu tiešsaistes kulinārijas nodarbības," stāsta Ebija.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu