Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Cik dārgi ir pusdienot ārpus mājas? Rīgā var paēst pat par 3,30 eiro (27)

Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Estrada Anton/Shutterstock

Pusdienlaiks tāpēc arī pusdienlaiks, lai tajā ēstu pusdienas. Bet cik izdevīgi, cenām augot, ir pusdienot ēdnīcās un kafejnīcās? 

Lauciniece Māra piedzīvojusi šoku, nesen darba darīšanās atbraucot uz Rīgu: ""Lido" vakar krietni iesita pa maku. Nē, nu paēsts bija krietni, bet porcija zivs ar saldo krēmu kopā 9,35 eiro! Reti Rīgā esmu, būtu biežāk, mestu līkumu. Un salvešu ar uz galda nebija. Nedz arī laipnības par to pašu cenu.

Otrdienas pusdienlaikā cilvēku bija maz.

Kādreiz pusdienlaikā tur neesot bijis karotei kur nokrist!

Mana ceļabiedrene agrāk tur pusdienojusi vismaz reizi, divas nedēļā, nu vairs ne – cenu dēļ."

Linda strādā no mājām un ārpus mājas tikpat kā nepusdieno. Kad gadās to darīt, tie drīzāk ir svētki, nevis pusdienas. Tiesa, pēdējā laikā svētkus daudz kas pabojā. Un pirmkārt nevis cenas, bet kvalitāte. "Ja cilvēks iet uz vienām un tām pašām vietām, viegli vērot divas lietas: cenas ceļas, kvalitāte gāžas lejā. Viena lieta, ka porcijas strauji sarūk – līdz smieklīgumam. Bet tas nu vēl tā. Ēdiens kļūst arvien negaršīgāks, mērces tiek pagarinātas ar gurķiem un dies vien zina ko. Es būtu ar mieru maksāt vairāk, ja paēst varētu garšīgi. Tad jau labāk paķert "narvītī" trīsstūrmaizes un kafiju – būs lētāk un līdz mājām un vakariņām gan jau kaut kā izturēs."

Ēdam retāk, tērējam mazāk

Dita stāsta tā: "Likās - atcels kovida ierobežojumus, nu tik skriešu uz kafejnīcām, bet... Atkal ēdu pašas šmorēto.

Ļoti dārgi, bez 4-5 eiro nekas nekust, bet, ja gribas paēst tā, ka tiešām paēsts, vajag 7-10 eiro. Ja uz restorānu, tad vispār bez 20 eiro nav ko sākties.

Es jau saprotu, ka ēdinātavas sponsorē Latvenergo četrkāršo peļņu un visiem produktiem cenas uzkāpušas debesīs, bet man no tā pieejamāka mielošanās ārpus mājas nekļūst."

Sintijas stāsts: "Agrāk ļoti mīlēju pasēdēt kafejnīcās, joprojām mīlu, bet, protams, cenas ir cēlušās, un tas parasti ir pirmais, ko mēģina izņemt no izdevumiem. Šobrīd strādājam no mājām un kafejnīcu tik pa retam atļaujamies ar ģimeni brīvdienās. Zinu, ka daudzi "ofisnieki" cenšas pusdienas arvien biežāk ņemt līdzi un uz kafejnīcu aiziet tikai svētkos. Mīlu kafejnīcas un turpinu iet, bet tagad retāk un mazāk tērējot!"

Zane arī sākusi pārdomāt ārpus mājas ēšanas stratēģijas: "Krogi cēluši cenas. Mans ierastais ne tikai cēlis, bet sadalījis ēdienu pirmreizinātājos, izdalot atsevišķas pozīcijas. Var nopirkt karbonādi pliku (dārgāk, nekā agrāk pilna porcija) vai piemaksājot dabūt piedevas. Par atsevišķu samaksu arī mērce.

Gaidu, kad varēs dozēt un nopirkt atsevišķu skaitu, piemēram, frī kartupeļu.

Arī kokteiļi dārgāki. Būs biežāk jārīko mājās bāra atmosfēra!"

Egita pārsvarā strādā no mājām un, atbraucot līdz birojam, beidzot gribas paēst kaut ko, kas nav pašas gatavots. Ēdiena cena, degvielas un laika patēriņš, lai nokļūtu uz biroju, ir trīs iemesli, kādēļ Egita netaisās atgriezties uz regulāru dzīvi birojā.

“3,5 eiro par pusdienām "Daily" ēdnīcā pie darba ir minimums. Otrais ēdiens, piedevas un piedevu salāti ir iekļauti cenā. Ja negribas ēst to, tad minimums ir 4 eiro, kad, gudri kombinējot, var sanākt sakarīgs gaļas ēdiens un piedevu salāti. Kartupeļu kaudze šajā gadījumā izpaliek.

Šad tad jau var uzšikot, bet katru dienu pusdienās izlikt 4 eiro vai pat vairāk neesmu gatava."

Lauma atzīst, ka restorāni ir viņas mazā vājība: "Laba kafejnīca vai restorāns ir veids, kā es sevi palutinu. Uzsveru - tā ir lutināšana. Tāpēc neredzu jēgu ēst pusdienas viduvējās ēstuvēs, kur viss taisīts tā, lai būtu lētāk, bet beigās tik un tā nemaz tik lēti nav, 4-5 eiro tāpat sanāk. Tad labāk es neēdu pusdienas, bet pagatavoju sev foršas vakariņas mājās vai aizvedu sevi uz kafejnīcu vai restorānu."

Jāzina labās vietas

Stratēģijas ir dažādas – bet, ja nolemts ēst ārpus mājas, svarīgi atrast vietu, kas draudzīgāka maciņam, tomēr neiedzen depresijā. Jo kāda jēga ēst to, kas negaršo.

Indra atzīst, ka viņas pusdienlaika paradumi ir mainījušies:

"Esmu pārgājusi uz neveselīgām, bet lētākām vietām.

Šobrīd "Hesburger" ņemu tortilju par 3,70 eiro - tur ir gan gaļas gabaliņi, gan salāti iekšā un lavašs apkārt. Dzeramais birojā (tēja, kafija vai ūdens). Pagaidām pietiek."

Linda savukārt pieder pie tiem, kas uzskata, ka paēst ārpus mājas pusdienlaikā joprojām var tīri labi: "Var atrast labas vietas un sakarīgas cenas. Piemēram, "Visi savējie" dienas ēdiens ar, es teiktu, restorāna kvalitāti maksā 4,40 eiro. Tā kā es ēdu vienu ēdienu un neņemu ne desertu, ne arī dzeru kopā ar ēdienu, tad tāda tā pusdienu summa arī sanāk. Ne vienmēr ir laiks vai vēlme gatavot mājās vai ņemt līdzi uz darbu kaut ko mājās gatavotu.

Ēšanu mājās vairāk izvēlos tā aspekta dēļ, ka zini, kas tur iekšā. Ārpus mājas regulāri ēdot, ir lielākas iespējas "uzēsties"."

Aiva uz lietām skatās reāli: reizēm paēst ārpus mājas vai pasūtīt ēdienu uz mājām ir lētāk nekā gatavot! "Es dažkārt izmantoju kāda restorāna pusdienu piedāvājumu. Pat atļaujos ar visu piegādi mājās. Un sajūtos baigi bagāta un kruta! Ja parēķina, tad tāds pusdienu piedāvājums par piecīti otrajam ēdienam diviem vai trijiem cilvēkiem sanāktu tas pats, ja es ietu uz veikalu un pati kaut ko taisītu. Un, ja aizietu uz veikalu, tad nopirktu vēl saldumus, vīnu un tāpat nejēgā naudu iztērētu. Tā ka ēdiens ar piegādi ir feins risinājums! Un garšīgāks, jo esmu švaka pavāre."

Sigita savukārt atteikusies no ēdienu piegādes mājās. "Esmu baigais piegāžu fans, bet nu ir klāt brīdis, kad saprotu: ir jāizvēlas.

Vai nu ēdienu piegādes, vai paēšana ārpus mājas šad un tad.

Izvēlējos labāk dažreiz paēst pusdienas ārpus mājas, tas tomēr ir tāds mazs piedzīvojums. Bet ēdiens uz mājām pie manis vairs nebrauks. Visu nevar!"

Pusdienas par 3,30 eiro – vai tas ir iespējams?

Jā, tikai trīs kilometrus ārpus Rīgas centra kādas darbavietas ēdnīcā pusdienas joprojām var paēst pa lēto. Arī zinātāji no ielas nākot. Kartupelīši ar mērci un kotletes kā seno laiku kolhoza ēdnīcā!

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" gan šo ziņu uztver ar dalītām jūtām. Vieni saka: lētās ēstuves, kur pusdienās var paēst zem četriem eiro, tagad ir jaunais trends, jo nav jau liela māksla paēst dārgā restorānā. Kāds piebilst:

"Šis varētu būt šīs ziemas izdzīvošanas trends."

Taču ir cilvēki, kas domā reāli – vai tik lēti vispār iespējams pagatavot kaut ko ēdamu? Kāds komentētājs saka: "Man bail minēt, no kādiem atkritumiem šis ir pagatavots, lai pārdotu, Karl, pārdotu par 3,30 eiro."

Kāds pavārs pārsteidzoši lētās pusdienas komentē šādi: "Mana ikdiena ir virtuve, strādāju šajā nozarē, tāpēc viedoklis un izpratne ir. Es gan jums ieteiktu pārrēķināt produktu cenas, telpu nomu, darbinieka algu, gāzi vai elektrību un tad mēģināt pusdienas nopārdot par 3,30 eiro."

Ļaudis joprojām ēd dūšīgi

Apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece Vija Kilbloka dalās ar savu vērojumu: "Kad man uznāk panika, ka viss paliek sliktāk, ka jāsamazina grāmatu izdošanas apjomi, jo nebūs tautai liekas naudas, tad es noeju lejā uz "Zvaigzne CAFE", pasēžu krietnā pusdienu burzmā… un nomierinos. Man izskatās, ka ļaudis joprojām ēd dūšīgi. Mums gan apkārt ministrijas un turīgas iestādes, bet arī studentiņu ar datoriem un kafijas krūzēm pēcpusdienās netrūkst."

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu