Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Satriecošs atklājums: neuzticība var būt lipīga

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Prostock-studio/Shutterstock

Neuzticībai var būt daudz iemeslu – iedzēri par daudz, aizmirsi, ka esi jau precējies, ilgi bijāt šķirti... Aizbildinājumus vienmēr var atrast, ja grib. Bet ir kāds iemesls, kas izklausās gluži neticams: neuzticība var būt... lipīga!

Nebūs gan tā, ka tagad varēs vienkārši aizbildināties: piedod, man draugam vai draudzenei kāja paslīdēja, es gadījos tuvumā un man tas, saproties, vienkārši pielipa.

Galu galā neuzticība jau nav nekāda gripa. Bet lipīga tā ir gan!

Portāls "Vice" raksta, ka pētījumā, kas augustā publicēts žurnālā "Archives of Sexual Behavior", pētnieki atklājuši, ka citu neuzticības dēļ cilvēkiem var būt tendence kļūt neuzticīgiem savās attiecībās.

Domu gājiens ir vienkāršs un sens: kur tie citi, tur es ar! Proti, uzzinot par citu neuzticību, var samazināties cilvēka apņemšanās būt uzticīgam savam partnerim un palielināties vēlme pēc mīlas dēkas.

"Savā jaunākajā pētījumā mēs koncentrējāmies uz apstākļiem, kādus cilvēki mazāk izmanto [stratēģijām, kas palīdz izvairīties no kārdinājuma krāpt]. Mums liekas, ka vienaudžu sabiedrība, kam neuzticība šķiet pieņemama, varētu būt pamudinošs apstāklis. Zinot, ka citi krāpj partnerus, cilvēki var justies ērtāk, apsverot kreisos soļus," saka Gurits Birnbaums, viens no pētījuma autoriem.

Birnbaums un citi pētnieki veica trīs dažādus pētījumus par heteroseksuālām monogāmām attiecībām. Visos pētījumos viņi atklāja dalībniekiem citu cilvēku neuzticību un reģistrēja viņu turpmākās reakcijas.

Pirmais pētījums: uzvar uzticība

Pirmajā pētījumā studenti, kuri bija vismaz četrus mēnešus ilgās attiecībās, noskatījās vienu no diviem videoklipiem. Vienā videoklipā tika vēstīts, ka neuzticība valda 86 procentos attiecību. Otrā videoklipā tika apgalvots, ka neuzticīgi ir tikai 11 procenti pāru.

Pēc tam pētnieki lūdza dalībniekus aprakstīt savas seksuālās fantāzijas. Izrādījās, ka neatkarīgi no tā, kuru video kurš bija skatījies, fantāzijas tas neietekmēja, un cilvēki joprojām fantazēja par saviem esošajiem partneriem.

Taču turpmākie pētījumi sniedza atšķirīgus rezultātus.

Otrais pētījums: kaislīgi skūpsti un nopirkts kursadarbs

Otrajā pētījumā tika iesaistīti studenti, kuriem bija vismaz gadu ilgas attiecības. Daļai no viņiem pētnieki cēla priekšā izdomātu stāstu par sievietes neuzticību, satiekot satriecošu vīrieti, otrai daļai savukārt bija sagatavots stāsts par studentu, kurš krāpjas studiju darbos.

Lūk, izdomātais stāsts, ko lasīja viena studentu grupa.

“Es satiku kādu brīnišķīgu vīrieti darba kandidātes pārrunu laikā. Tiku pieņemta darbā un sāku strādāt kopā ar viņu. Pēc dažām nedēļām viņš mani uzaicināja vakariņās. Es nedomāju divreiz un pieņēmu viņa ielūgumu. Mēs kaislīgi skūpstījāmies pēc vakariņām. Tas bija visu laiku labākais skūpsts! Es nedzīvoju kopā ar savu draugu, tāpēc viņš par to neko nezina...”

Otrai studentu grupa savukārt bija jālasa par kāda vienaudža krāpšanos.

“Esmu students, kurš strādā visu diennakti, lai finansētu savas studijas. Tāpēc dažreiz, kad man ir jāraksta kāds darbs, kas man šķiet izaicinošs vai laikietilpīgs, es to kopēju no citiem studentiem. Kad viss ir slikti, es varu pat kādam maksāt, lai viņš man uzraksta to darbu. Es vienkārši vēlos pabeigt augstskolu un dabūt diplomu.”

Pēc tam pētījuma dalībnieki apskatīja attēlus ar pievilcīgiem otra dzimuma svešiniekiem un norādīja, vai attēlā redzamās personas varētu kļūt par viņu potenciālajiem partneriem. (Neaizmirsīsim, ka viņi visi bija stabilās, ilgstošās attiecībās!)

Tie studenti, kas lasīja stāstiņu par sievietes romantisko neuzticību, atbildēja ar "jā" uz vairāk fotogrāfijām nekā tie, kas lasīja par krāpšanos ar studiju darbu. Secinājums vienkāršs: kā mēdz teikt, sex sells - sekss pārdod. Seksīgi stāstiņi par neuzticību vedina uz nerātnībām vairāk nekā špikošana...

Trešais pētījums: slazdi ar pievilcīgu un vilinošu ēsmu

Trešajā pētījumā pētnieki pārbaudīja ne tikai to, vai, zinot, ka citi ir neuzticīgi, studenti vieglāk arī paši kļūtu neuzticīgi, bet arī to, vai viņi tiešām apzināti rīkotos, lai sāktu kādu dēku ārpus attiecībām.

Pētījumā piedalījās studenti, kuriem katram bija vismaz četrus mēnešus ilgas attiecības. Viena studentu grupa tika iepazīstināta ar izdomātas aptaujas rezultātiem, kas apgalvoja, ka 85 procenti cilvēku ir neuzticīgi. Otrai studentu grupai tika iedoti aptaujas rezultāti, kas apgalvoja, ka 85 procenti studentu krāpjas, rakstot dažādus studiju darbus.

Pēc tam dalībniekiem internetā kādā pļāpāšanas vietnē bija jāsazinās ar pētnieku asistentu, protams, caur un cauri iedomu tēlu. Puišiem kā asistente fotogrāfijā tika rādīta pievilcīga sieviete, meitenēm – izskatīgs vīrietis. Šie asistenti uzklausīja studentu domas, interesējās par viņu dzīvi un sarunas beigās ļoti vilinoši un daudzsološi rakstīja: "Tu esi tik interesants, es ceru, ka mēs šajā vietnē vēl sazināsimies..."

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: sivaleela .v/Shutterstock

Neticami, bet pētījuma rezultāti pierādīja, ka dalībnieki, kuri bija lasījuši izdomātās aptaujas rezultātus par neuzticību attiecībās, bija daudz gatavāki atkal sazināties ar pievilcīgo "asistenti" vai "asistentu" un sākt dēku (daži tiešām arī rakstīja šim iedomu tēlam) nekā tie, kuriem tika celti priekšā aptaujas rezultāti par studentiem, kuri krāpjas ar studiju darbiem.

Pētnieki secināja arī to, ka vīrieši ir mazāk uzticīgi nekā sievietes – un neatkarīgi no tā, vai viņi redzēja aptauju par krāpšanu attiecībās vai aptauju par krāpšanos ar studiju darbiem.

Neuzticība ir lipīga, zāļu nav 

Pētnieki apgalvo, ka pētījuma rezultāti ļauj domāt, ka citu cilvēku neuzticība liek cilvēkiem mazāk iesaistīties savās pašreizējās attiecībās un biežāk meklēt citus partnerus.

"Zinot, ka citi ir neuzticīgi, varbūt vienmēr paši nemeklēsiet dēkas," saka pētnieks Birnbaums, "bet vide, kurā citi krāpj savus partnerus, varbūt ne gluži inficē uzticīgos, bet padara cilvēku emocionāli nenoturīgāku savās esošajās attiecībās."

“Vide, kurā ir izplatīta neuzticība, ne vienmēr padara cilvēkus par krāpniekiem.

Pat ja kāds jau ir neaizsargāts pret krāpšanu vai ja rodas neuzticības iespējas, šī vide var dot papildu impulsu, kas nepieciešams, lai atrisinātu konfliktu starp morālo vērtību ievērošanu un ļaušanos īslaicīgiem kārdinājumiem tādā veidā, kas veicina neuzticību,” raksta Birnbaums. Zinātniski specifiskā valodā pētnieks pasaka to, kas cilvēku valodā nozīmē - neuzticība ir lipīga.

Zāļu pret neuzticību nav, potes arī nav izdomātas. Ko nu? Paliekam tikai mēs paši un tas, kas mums svarīgs: uzticības pilnas attiecības vai adrenalīns, ko rada atkal un atkal jaunas dēkas. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu