"Izmantoja 100 skrūves, lai noturētu plāksnes sejā." Vīrietis, kurš salauza visus sejas kaulus

Pagājušajā gadā Džastins Stārks tika uzņemts maģistra programmā datoru programmatūras izstrādē Silīcija ielejā. Viņš dzīvoja kopā ar savu dvīņubrāli, kurš arī tur studēja, daudz mācījās, trenējās un dzīvoja normālu studentu dzīvi.

Taču kādā vakarā viss mainījās - novembrī viņus apciemoja vecākais brālis. "Mēs sēdējām uz balkona, tad brāļi devās gulēt. No tā brīža es vairs neko neatceros.

Pamodos slimnīcā, kur man pateica, ka esmu nokritis no balkona deviņu metru augstumā. Atceros dzīvi aptuveni 30 minūtes pirms kritiena, bet pēc tam - neko.

Daudzi cilvēki saka, ka tā noteikti ir vissāpīgākā pieredze, bet es neko neatceros. Kad atguvu samaņu, visvairāk uztraucos par dvīņubrāli, jo nezināju, vai viņš ir informēts par notiekošo. Varbūt domā, ka esmu miris," stāsta Džastins.

Slimnīcas personāls bija sazvanījis brāli. Viņš jau bija redzējis Džastina ķermeni guļam uz zemes. Kāds kaimiņš dzirdēja kritienu un zvanīja mediķiem.

"Sākotnēji šķita, ka vienkārši ir salūzis žoklis, jo tas bija sadalījies divās daļās, bet tad uzzināju, ka tā rezultātā ir cietusi visa seja. Visi 14 sejas kauli bija lauzti.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Austin and Justin (@starkstwins)

Tas visu sarežģīja, jo parasti sejas rekonstrukcijas operācijā izmanto esošos kaulus kā pamatu, lai veidotu trūkstošos kaulus. Man tādu nebija.

Par laimi, viens no vadošajiem speciālistiem pasaulē šāda veida operācijās atradās tajā pašā slimnīcā, kur es. Biju labākajās rokās. Ķirurgs apsolīja, ka es izskatīšos labāk nekā mans dvīnis," stāsta Džastins.

Pēc pirmās operācijas vīrietis jutās labāk un devās mājās. Tomēr pēc otrās operācijas janvārī stāvoklis pasliktinājās.

"Man bija rētas zem lūpas, plakstiņiem, žokļa sānos un pāri galvas augšdaļai. Viņi izmantoja 3D drukas tehnoloģiju, lai rekonstruētu manu seju, izgatavojot titāna plāksnes. Ar tām savienoja lauztos kaulu fragmentus. Tika izmantotas aptuveni 100 skrūves, lai noturētu plāksnes kopā," norāda vīrietis.

Pēc tam četras dienas Džastins pavadīja intensīvās terapijas nodaļā. Viņam tik ļoti sāpēja, ka nevarēja pat paiet. Pa kāpnēm viņu nesa brālis un tēvs. Džastins nevarēja aizmigt, jo sāpīgi bija pat nolikt galvu uz spilvena.

"Žoklis bija sašūts, tāpēc es lietoju tikai šķidrumus un zaudēju daudz svara. Operācijas laikā tika izņemts viens zobs, lai izveidotu spraugu, pa kuru es ievietoju caurulīti un uzņēmu barību. Bez tās es nevarētu ēst.

Tas bija ļoti ilgs un mokošs process. Ilgi viss bija uzpampis, tāpēc nezināju, kā izskatīšos. 

Es filmēju un fotografēju atlabšanas procesu un dalījos ar to sociālajos tīklos. Cilvēki bija jauki, saņēmu daudzus pozitīvus komentārus. Maijā es sāku justies kā savā ādā. Pēc negadījuma kādu laiku nevarēju paskatīties spogulī, jo viss atgādināja par notikušo.

Man pietrūka tā cilvēka, kāds es biju agrāk. Paveicās, ka mans dvīņubrālis visu laiku bija kopā ar mani - viņš ir mans labākais draugs," stāsta Džastins.