Turcija ievieš cietumsodu par "viltus ziņām"

Jaunie noteikumi nostiprina valdības stingro kontroli pār medijiem astoņus mēnešus pirms vispārējām vēlēšanām laikā, kad prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana popularitāte sabiedriskās domas aptaujās krītas.

Eiropas Padome atzina, ka neskaidrā "dezinformācijas" definīcija šajā likumā un cietumsoda draudi var palielināt pašcenzūru pirms 2023. gada jūnijā gaidāmajām vēlēšanām.

Jaunais likums sastāv no 40 grozījumiem, un par katru no tiem bija vajadzīgs atsevišķs balsojums. Šo likumu ierosināja Erdogana labēji konservatīvā Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), bet galvenie opozīcijas grupējumi bija pret to.

Parlamenta deputāts no opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) Buraks Erbajs parlamentā ar āmuru sadauzīja savu mobilo tālruni, demonstrējot runas brīvības iznīcināšanu ar šo likumu.

Lielākā daļa Turcijas laikrakstu un telekanālu nonāca valdības ierēdņu un viņu biznesa sabiedroto kontrolē, valdībai veicot represijas pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma 2016.gadā.

Par nepatiku Erdoganam, sociālie tīkli un internetā bāzētie mediji lielākoties palika nepakļauti šai kontrolei.

Tas sāka mainīties, kad Turcija ar smagu naudassodu draudiem piespieda tādus sociālo tīklu milžus kā "Facebook" un "Twitter" iecelt vietējos pārstāvjus, kas ātri izpildītu tiesu rīkojumus par strīdīgu ierakstu dzēšanu.

Erdogans arī sāka apgalvot, ka Turcijas polarizētā sabiedrība ir sevišķi neaizsargāta pret viltus un maldinošām ziņām. Viņš decembrī paziņoja, ka sociālie mediji ir "pārvērtušies par vienu no galvenajiem draudiem šodienas demokrātijai".

Jaunais likums nosaka kriminālsodu tiem, kas atzīti par vainīgiem nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanā.

Tas pieprasa sociālajiem tīkliem un interneta vietnēm nodot to lietotāju personas datus, kas tiek turēti aizdomās par "maldinošas informācijas izplatīšanu".

Šis likums arī ļauj tiesām piespriest cietumsodu no viena līdz trim gadiem akreditētiem reportieriem un regulāriem sociālo mediju lietotājiem, kas "atklāti izplata maldinošu informāciju".

Valdība ir sākusi publicēt iknedēļas "dezinformācijas biļetenu", lai atspēkotu tās uzskatā nepatiesas ziņas ar "precīzu un patiesu informāciju".

Nevalstiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) šogad publicēja mediju brīvības indeksu, pēc kura Turcija ir 149.vietā 180 valstu vidū. "Autoritārisms Turcijā pastiprinās, izaicinot mediju plurālismu. Tiek lietoti visi iespējamie līdzekļi, lai grautu kritiķus," konstatēja RSF.

Turcija ievieš cietumsodu par "viltus ziņām"

Ankara, 14.okt., LETA--AFP. Turcijas parlaments ceturtdien pieņēma stingru likumu, kas paredz reportieriem un sociālo mediju lietotājiem cietumsodu līdz trim gadiem par "viltus ziņu" izplatīšanu.

Jaunie noteikumi nostiprina valdības stingro kontroli pār medijiem astoņus mēnešus pirms vispārējām vēlēšanām laikā, kad prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana popularitāte sabiedriskās domas aptaujās krītas.

Eiropas Padome atzina, ka neskaidrā "dezinformācijas" definīcija šajā likumā un cietumsoda draudi var palielināt pašcenzūru pirms 2023.gada jūnijā gaidāmajām vēlēšanām.

Jaunais likums sastāv no 40 grozījumiem, un par katru no tiem bija vajadzīgs atsevišķs balsojums. Šo likumu ierosināja Erdogana labēji konservatīvā Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), bet galvenie opozīcijas grupējumi bija pret to.

Parlamenta deputāts no opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) Buraks Erbajs parlamentā ar āmuru sadauzīja savu mobilo tālruni, demonstrējot runas brīvības iznīcināšanu ar šo likumu.

Lielākā daļa Turcijas laikrakstu un telekanālu nonāca valdības ierēdņu un viņu biznesa sabiedroto kontrolē, valdībai veicot represijas pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma 2016.gadā.

Par nepatiku Erdoganam, sociālie tīkli un internetā bāzētie mediji lielākoties palika nepakļauti šai kontrolei.

Tas sāka mainīties, kad Turcija ar smagu naudassodu draudiem piespieda tādus sociālo tīklu milžus kā "Facebook" un "Twitter" iecelt vietējos pārstāvjus, kas ātri izpildītu tiesu rīkojumus par strīdīgu ierakstu dzēšanu.

Erdogans arī sāka apgalvot, ka Turcijas polarizētā sabiedrība ir sevišķi neaizsargāta pret viltus un maldinošām ziņām. Viņš decembrī paziņoja, ka sociālie mediji ir "pārvērtušies par vienu no galvenajiem draudiem šodienas demokrātijai".

Jaunais likums nosaka kriminālsodu tiem, kas atzīti par vainīgiem nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanā.

Tas pieprasa sociālajiem tīkliem un interneta vietnēm nodot to lietotāju personas datus, kas tiek turēti aizdomās par "maldinošas informācijas izplatīšanu".

Šis likums arī ļauj tiesām piespriest cietumsodu no viena līdz trim gadiem akreditētiem reportieriem un regulāriem sociālo mediju lietotājiem, kas "atklāti izplata maldinošu informāciju".

Valdība ir sākusi publicēt iknedēļas "dezinformācijas biļetenu", lai atspēkotu tās uzskatā nepatiesas ziņas ar "precīzu un patiesu informāciju".

Nevalstiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) šogad publicēja mediju brīvības indeksu, pēc kura Turcija ir 149. vietā 180 valstu vidū. "Autoritārisms Turcijā pastiprinās, izaicinot mediju plurālismu. Tiek lietoti visi iespējamie līdzekļi, lai grautu kritiķus," konstatēja RSF.