"Kapu atradu tikai pēc 57 gadiem." Sievietes Lielbritānijā turētas neziņā par nedzīvi dzimušajiem bērniem

Anne Hovarda savu meitu Belindu dzemdēja 1965. gada maijā. Tās bijušas sarežģītas dzemdības iedzimtas slimības dēļ. Belinda piedzima nedzīva. Dažus mirkļus vēlāk viņas meita tika aizvesta prom, un Anne nekad viņu vairs neredzēja.

"Mediķi neko neteica. Tajās dienās viņi neko neatklāja," sacīja Anne. Sieviete stāsta, ka tas viņu ļoti ietekmēja un viņai "ļoti, ļoti ilgi nepatika zīdaiņi". 

"Es nevarēju ciest, ka bērns raud, kā arī nevarēju atrasties maza bērna tuvumā. Tas vienkārši bija jāpieņem. Neko citu nevarēja darīt, vai ne?"

Anne norāda, ka tajā brīdī nemaz neapzinājās, ka saskaras ar traumu. Tomēr neziņa par to, kur atdusas Belinda, atstāja "lielu caurumu" viņas dzīvē. "Mēs nezinājām, kas ar viņu ir noticis. Vai viņi apglabāja bērnu? Vai viņu vienkārši izmeta?" neizpratnē bija Anne.

Tomēr 82 gadu vecumā viņa atrada savas meitas atdusas vietu Blakonas kapsētā Česterā. Tā būtu Belindas 57. dzimšanas diena. Anne konstatē: "Bija jauki viņu atrast un tas mani neapbēdināja."

"Tas bija kā mierinājums. Tas ir vienkārši brīnišķīgi. Nespēju tam noticēt," sacīja sieviete.

Belinda tika apbedīta kapā kopā ar vairākiem citiem nedzīvi piedzimušiem bērniem. "Ir patīkami domāt, ka viņa ir kopā ar citiem mazuļiem. Viņa nav viena pati," sacīja māte.

1969. gada februārī Džīna Džeikobsa dzemdēja savu dēlu Robertu, bet viņai pat nebija iespējas skaļi izrunāt dēla vārdu. "Vārds nekad netika atzīts, jo neviens nekad to man nejautāja. 

Džīna atzīst, ka joprojām atceras klusumu, kad Roberts piedzima ar nabas saiti ap kaklu.

"Viņi neļāva man viņu redzēt. Domāja - ja es viņu neredzēšu, vieglāk tikšu tam pāri." 

Sievietei neatklāja vietu, kur Roberts ir apbedīts, taču norādīja uz kapsētu. "Pagāja gadi, un es vienmēr gribēju zināt, kur atrodas mans mazulis.

Viņi teica, ka viņš ir ievietots kapā kopā ar cilvēku, kuru tajā dienā apbedīja. Tagad mēs zinām, ka tie bija nežēlīgi meli.

Savu bērnu atradu tikai pēc 53 gadiem, pateicoties televīzijas raidījumam un kapsētas ierakstiem," norāda Džīna.

Roberts tika apglabāts kopā ar 62 citiem bērniem. Džīna katru nedēļu brauc uz kapsētu ar velosipēdu, lai apciemotu kapu. "Es patiesībā jūtos laimīga, jo zinu, kur viņš atrodas. Es varu atzīt, ka viņš ir dzimis," saka Džīna.