PDF: Savvaļas dzīvnieku populācijas pasaulē kopš 1970. gada samazinājušās vidēji par 69%

Kā aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga, ziņojumā ir uzsvērta satraucošā dabas stāvokļa perspektīva, ko izraisa biotopu degradācija un zudums, pārmērīga dabas resursu ekspluatācija, invazīvo sugu izplatība, piesārņojums un klimata pārmaiņas.

Šā gada Dzīvās planētas ziņojums sniedz pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu, ko ziņojumā sniegusi Londonas Zooloģiskā biedrība. Indekss norāda uz izmaiņām vairāk nekā 32 000 dzīvnieku sugu populācijās no 5320 sugām visā pasaulē.

Kā skaidro Šteinberga, kopš 1970.gada Eiropas un Vidusāzijas reģionā savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 18%, un lejupslīdes tendence joprojām turpinās, neraugoties uz atsevišķiem panākumiem dabas aizsardzībā. Svarīgi atzīmēt, ka Eiropā liela daļa bioloģiskās daudzveidības bija noplicināta jau pirms 1970.gada, savukārt citos reģionos cilvēku ietekme ir notikusi salīdzinoši nesen, tāpēc tajos šajā laika posmā vērojamas straujākas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendences.

Līdz šim lielākais Dzīvās planētas ziņojumos analizēto datu kopums liecina, ka Dzīvās planētas indekss īpaši strauji samazinās tropu reģionos, kur novēroto mugurkaulnieku populācijas samazinās īpaši straujā tempā. Dati atklāj, ka no 1970. līdz 2018.gadam novēroto savvaļas dzīvnieku populācijas Latīņamerikā un Karību jūras reģionā ir samazinājušās vidēji par 94%.

Novēroto saldūdens zivju populācijas globāli ir samazinājušās vidēji par 83%, kas ir lielākais samazinājums no visām sugu grupām. Aptuveni puse no apdraudējumiem novērotajām migrējošo zivju sugām ir saistīti ar biotopu zudumu un šķēršļiem migrācijas maršrutos.

Pētījuma rezultāti liecina, ka dabas atjaunošana Eiropā ir ārkārtīgi svarīga. Eiropas Komisija šā gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam Eiropas Savienības (ES) tiesību aktam, kura mērķis ir veicināt jūras un sauszemes ekosistēmu atjaunošanu, kā arī sekmēt ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

PDF direktors Latvijā Jānis Rozītis uzsver, ka pieņemot politiskus lēmumus gan globālā un Eiropas, gan savas valsts mērogā, ir jādomā, kā saglabāt dabas vērtības, no kurām ir atkarīga arī iedzīvotāju labklājība. Politikas veidotājiem jāpārveido ekonomika tā, lai dabas resursi tiktu pienācīgi novērtēti un atbildīgi pārvaldīti.

PDF aicina valstu vadītājus apņemties noslēgt Parīzes stila nolīgumu, kas spētu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, lai līdz 2030.gadam nodrošinātu dabai labvēlīgu pasauli.