"Amnesty International" publicē "ziņojumu" par "bēgļu spīdzināšanu Latvijā" (20)

Krīze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sākās 2021. gada vasarā, kad Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, reaģējot uz viņa režīmam piemērotajām starptautiskajām sankcijām saistībā ar vardarbīgu protestu un politiskās opozīcijas apspiešanu, sāka ar viltu piesaistīt migrantus no Tuvajiem Austrumiem, solot iespēju nokļūt Eiropas Savienībā. Pēc ierašanās Baltkrievijā migranti tika dzīti pāri robežai ar Poliju, Lietuvu un Latviju.

Baltkrievijas robežsargi neļāva migrantiem atgriezties atpakaļ Baltkrievijā un vairākos gadījumos centās palīdzēt tiem šķērsot robežu.

67 lappuses garajā ziņojumā "Amnesty International" kritizē to, kā Latvijas varasiestādes risinājušas krīzi uz robežas. "Latvija bēgļiem un migrantiem ir izvirzījusi cietsirdīgu ultimātu: piekrist "brīvprātīgi" atgriezties savā valstī vai palikt iestrēgušiem pierobežā, kur viņiem draud aizturēšana, nelikumīga izraidīšana un spīdzināšana. Dažos gadījumos viņu patvaļīgo aizturēšanu uz robežas var pielīdzināt piespiedu pazušanai," sacīja "Amnesty International" Eiropas iestāžu biroja direktore Īva Gedija. "Latvijas varasiestādes ir pametušas novārtā vīriešus, sievietes un bērnus - viņiem pašiem jāgādā par sevi salā, bieži vien bez iespējām atstāt mežu vai turētiem teltīs. Viņus vardarbīgi dzen atpakaļ uz Baltkrieviju, kur viņiem nav iespējams saņemt aizsardzību. Šādai rīcībai nav nekāda sakara ar robežu aizsardzību, un tā ir klajš starptautisko un ES tiesību pārkāpums."

"Amnesty International" ziņojums balstīts uz intervijām ar 17 migrantiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem (vairums no tiem ir irākieši), kuri bija mēģinājuši iekļūt Latvijā, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Viņi apgalvojuši, ka esot tikuši patvaļīgi turēti nezināmās vietās Latvijas mežos un atsevišķos gadījumos piedzīvojuši spīdzināšanu. Vairāki migranti esot tikuši piekauti un pakļauti elektriskās strāvas triecieniem ar elektrošoka ierīci, arī uz dzimumorgāniem. Lielākā daļa migrantu esot ievietoti aizturēšanas centros, kur tiem piedāvāta ierobežota piekļuve patvēruma procedūrām, juridiskajai palīdzībai vai neatkarīgai uzraudzībai.

2021. gada augustā Latvija izsludināja ārkārtējo situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, ko "Amnesty International" raksturo kā esošu pretrunā ES un starptautiskajām normām un neizraidīšanas principu. Organizācija nepiekrīt situācijas traktējumam kā Lukašenko rīkotam hibrīduzbrukumam, izmantojot migrantus kā ieroci "nedraudzīgo" kaimiņvalstu sodīšanai, un nosoda Eiropas Komisijas pievienošanos šim skatījumam. 

Organizācija "Amnesty International" iepriekš publicējusi līdzīgus ziņojumus par Baltkrieviju, Poliju un Lietuvu.

Latvijas amatpersonas "Amnesty International" apsūdzības noraida

"Amnesty International" ziņojumā iekļauta Latvijas Iekšlietu ministra Kristapa Eklona 29. jūlijā sniegtā atbilde, kurā viņš norāda uz iespējām likumīgā ceļā lūgt patvērumu Latvijā un atsaucas uz starptautiskajām tiesību normām, kas to nosaka.

Tiesībsargs Juris Jansons augustā intervijā "Rīta panorāmai" norādīja, ka ziņojuma tapšanas laikā organizācijas pārstāvjiem klātienes vizītes laikā izskaidrojis situāciju un atspēkojis pārmetumus. Neskatoties uz to, ziņojums, par kura tapšanu bija zināms jau vasarā, sanācis "diezgan sagrozīts, es pat atļaušos teikt, ka melīgs", sacīja Jansons.

Tiesībsargs akcentēja, ka no starptautisko tiesību skatpunkta migrantiem, kuri vēlas iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi ir legāli ieradušies valstī, un līdz ar to, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad tas ir jādara legālā veidā, nevis šķērsojot zaļo robežu nelikumīgi.

Komentējot pārmetumus par iespējamu migrantu spīdzināšanu, tiesībsargs sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kaut kas tāds būtu noticis. "Es gribētu zināt, kas ir tie informācijas avoti, no kuriem viņi ["Amnesty International"] ir smēlušies šīs ziņas, jo mūsu rīcībā tiešām nekā tāda nav. Ir arī bijušas situācijas, kad robežsargi ir apvainoti, ka viņi tur izmanto kaut kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav!" sacīja Jansons.

1961. gadā dibinātā, Lielbritānijā bāzētā "Amnesty International" ir viena no lielākajām cilvēktiesību organizācijām pasaulē.

Augustā kritiku izsauca "Amnesty International" publicētais ziņojums par karu Ukrainā. 

Jau ziņots, ka "Amnesty International" 4. augustā publiskotajā ziņojumā apgalvots, ka Ukrainas karavīri, cenšoties atvairīt Krievijas iebrukumu, pakļauj briesmām mierīgos iedzīvotājus, izveidojot bāzes un izvietojot ieročus dzīvojamo namu rajonos, arī skolās un slimnīcās. Ziņojumā nekas nebija teikts par okupantu noziegumiem. Pēc ziņojuma publicēšanas no amata atkāpās Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka, kritizējot nekvalitatīvo ziņojuma saturu un faktu, ka Ukrainas birojs tā sagatavošanā nebija iesaistīts.

"Amnesty International" pēc tam publiskoja paziņojumu, norādot, ka organizācija kopš Krievijas 24. februāra iebrukuma sākuma dokumentē Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā un intervējusi simtiem cietušo.