Andžulija piedzima jau par 75% nedzirdīga. Viņas mamma saprata, ka kaut kas nav īsti labi, tad, kad meitenītei bija trīs gadi un viņa nerunāja, tikai atkārtoja mammas teikto. Andžulijai tika diagnosticēta eholālija – neapzināta vārdu un frāžu atkārtošana, neizprotot to nozīmi. Tā kā ģimene nebija no turīgajām, pirmo dzirdes aparātu Andžulija saņēma tikai septiņu gadu vecumā.
Andžulija stāsta: "Cilvēki domā, ka dzirdes aparāti ir kā brilles: jūs tās uzliekat un visu redzat tieši tā, kā redz citi cilvēki. Tā tas nav. Ir sajūta, it kā ausī būtu megafons, viss skan metāliski. Jūs varat dzirdēt, bet tas nešķiet pareizi — vismaz man tā nebija. Tāpēc es pārstāju valkāt dzirdes aparātus, un lielāko dzīves daļu es tos neesmu valkājusi."
Andžulija uzsver, ka viņu nevajag žēlot. Viņa saka – nejūtoties tā, it kā viņai kaut kā pietrūktu:
"Šāda esmu piedzimusi. Nedomāju, ka manī kaut kas būtu jālabo."
Andžulija skaņas uztver caur vibrācijām. Viņa skaidro, ka viņas smadzenes iemācījušās apstrādāt informāciju, automātiski prognozējot, ko cilvēki varētu teikt. Andžulija lasa no lūpām, un, zinot, kā tiek strukturēti teikumi, viņas smadzenes laikā spēj izdomāt, kāds varētu būt nākamais vārds, ko kāds varētu pateikt, lai gan, protams, tas ne vienmēr ir pareizi. Katrā ziņā vibrācijas ir galvenais veids, kā Andžulija uztver skaņas.