VIDEO ⟩ Pārsteigums Ventspils muzejā: gleznas rāmī atrasta noslēpta vēstule (1)

Kārlis Upītis, 1987. gadā dāvinot Ventspils muzejam Tīdemaņa gleznas, vēlējies glabāšanā nodot arī savas pārdomas par padomju laiku. Tās ir domas, ko matemātikas un mūzikas skolotājs nekad nebūtu izpaudis publiski, ja nebūtu iespējas vēstuli paslēpt.

Starp atpazīstamākajiem mākslinieka Tīdemaņa darbiem ir "Bārtiete". Šo un vēl piecus darbus, sākoties Atmodai, muzejam uzdāvinājis skolotājs Kārlis Upītis. Pēc vairākām desmitgadēm dāvinājums sagādājis pārsteigumus muzeja krājumu glabātājiem. “Kaut kādi mazie atklājumi vienmēr ir tas, kas piesaista muzeja darbam, jo tu esi tāds kā detektīvs,” saka Ieva Rupenheite, Ventspils muzeja projektu vadītāja

26 gadus muzeja krājumu telpas glabāja šo noslēpumu, jo neviens pat iedomāties nevarēja, ka Kārlis Upītis rāmī starp fotogrāfijām atstājis arī vēstuli. Tā atrasta brīdī, kad krājumu glabātāji no rāmja centās izņemt un ieskenēt fotogrāfijas.

Ieva Rupenheite: "Mēs to gatavojāmies eksponēt. Viens no Kārļa Upīša vēlējumiem bija, lai šo kolāžu eksponē kopā ar Tīdemaņa gleznu "Bārtiete", jo tur ir redzama sasaiste ar dzīvo cilvēku un konteksts. Muzeja krājuma glabātāja noņēma šo aizmugurīti. Tad, kad noņēma aizmugurējo daļu nost, atklājās, ka Upītis atstājis vēstuli!"

Vēstulē aprakstīta situācija padomju Latvijā, stagnējošā Ventspils kultūras dzīve, appludinātais Staburags un citas laika liecības. Tas ir viedoklis, ko matemātikas un mūzikas skolotājs atklāti nevarēja paust 1987. gadā, kad vēl bija padomju laiki.

"Gaisa piesārņojuma dēļ mirst koki, Latvijas likteņupes Daugavas nepārtraukto tecējumu pārtrauc spēkstaciju dambji. Nogrimis ir Staburags un Pērse," stāsta Kaspars Puriņš, Ventspils muzeja krājumu glabātājs.

Vēl vēstulē minēts, ka sākusies Gorbačova "perestroika", kas varētu izmainīt notikumus Latvijā, iekustināt kultūras dzīvi novados un atgriezt gleznotāja Tīdemaņa piemiņu.

Izcilā latviešu gleznotāja dzīve beidzās Kanādā, emigrācijā, tāpēc ilgi viņš bija aizliegto mākslinieku sarakstā. Tīdemaņa darbnīcu visus padomju gadus pieskatīja mākslinieka mūzas Haneles vīrs, pensionētais skolotājs Kārlis Upītis, kuru labi atceras ugālniece Laimdota Junkara: "Darbnīcā Pārdaugavā palika visas gleznas pie sienām, visa mantība, kāda tur bija.

Un tas faktiski bija padomju laika nelegāls muzejs, jo, kā viņš stāstīja, pie viņa nāca un pulcējās visi redzamie mākslinieki. Ekspozīcijā darbu nebija, viņš toreiz bija emigrācijas autors, viņš bija kaitīgs."

Vēstules oriģināls tagad atrodas muzeja krājumu glabātuvē, bet tās kopija kopā ar dažām privātām Tīdemaņa mantām apskatāma Ventspils muzejā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā patlaban ir vairāk kā simts Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu.

VIDEO: ReTV sižets