Atbalsta iekšlietu ministra tiesības liegt izceļot no valsts bērniem, ja pastāvēs risks tos iesaistīt bruņotā konfliktā

Citi šodien komisijā atbalstītie minētā likuma grozījumi saistīti ar aktuālo jautājumu saistībā ar sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveidi Latvijā.

Pašlaik noteikts, ka likumā minētie ierobežojumi attiecas uz Latvijas reģistrētu komercsabiedrību, kura Latvijā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tagad šī norma papildināta, ka regulējums attieksies arī uz komercsabiedrībām ar tādām sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām, kas savienotas ar sadales sistēmu.

Grozījumu autori norādījuši, ka Krievija ir ilgstoši izmantojusi tās energoresursus kā vienu no ārpolitikas veidošanas instrumentiem un kā rīku, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu valstīs, kas saņem dabasgāzes piegādes no Krievijas, tai skaitā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā paļaušanās uz Krievijas dabasgāzes nepārtrauktām piegādēm, jo īpaši apkures sezonā, radīja dabasgāzes apgādes riskus, kā arī tiešus draudus Latvijas valstiskumam.

Ņemot vērā minēto, Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Enerģētikas likumā, kas ar 2023. gada 1. janvāri aizliedz dabasgāzes piegādi no Krievija.

Tai pat laikā dabasgāze ir viens no būtiskiem primārajiem energoresursiem, kas tiek izmantots gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanas procesā. Dabasgāzes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu patēriņa struktūrā Latvijā 2020. gadā bija 20,8%, bet pārveidošanas sektorā - 49,5%. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes avotus.

Atteikšanās no apgādes ar Krievijas dabasgāzes un nodrošināšana ar citiem alternatīviem dabasgāzes avotiem ļaus nodrošināt Latvijas dabasgāzes lietotājus ar nepārtrauktu dabasgāzes apgādi par pamatotām cenām.

Lai nodrošinātu Latvijas apgādi ar dabasgāzi arī turpmāk, viens piegādes avotiem ir dabasgāzes piegāde sašķidrinātā veidā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Tā kā šāda termināļa darbībai ir būtiska nozīme Latvijas apgādei ar dabasgāzi, tad, lai laicīgi novērstu apdraudējumu nacionālās drošības interesēm, ir nepieciešamas komercsabiedrības, kurām pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar sadales vai pārvades sistēmu, noteikt par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām.

Septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.

Valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim.