"Pēkšņi esam nonākuši citā spēlē." Kāpēc palielināt ieroču ražošanas apjomus nav tik viegli?

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā šī gada februārī sabiedrotie Ukrainai nosūtījuši bruņojumu daudzu miljardu dolāru vērtībā. Šī palīdzība ir samazinājusi NATO valstu bruņojumu – piemēram, ASV artilērijas krājumi ir būtiski sarukuši, jo Savienotās Valstis Ukrainai nodevušas vairāk nekā miljonu artilērijas lādiņu.

Tiek norādīts, ka pašlaik ASV un Eiropas aizsardzības kompānijas novēro lielu pieprasījumu pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām un prettanku ieročiem. Tomēr šiem uzņēmumiem būs grūti ātri palielināt ražošanas apjomus pēc gadu desmitiem, kad pieprasījums bija zemā līmenī.

"Bloomberg" norāda, ka bez reaktīvajām uguns sistēmām Ukrainas sabiedrotie koncentrējas arī uz padomju laikā ražoto ieroču sistēmu un tanku nosūtīšanu. Šo ieroču rezerves ir visai ierobežotas, jo lielākā daļa NATO valstu šīs ieroču sistēmas aizstāj ar mūsdienīgiem ieročiem. Tāpat arī NATO valstīm pašām ir nepieciešams vairāk ieroču, lai nostiprinātu savu klātbūtni austrumu flangā.

"NATO ieroču rezervju palielināšana garantē, ka mēs spēsim atbalstīt Ukrainu," septembra beigās paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Tiesa gan, pēc "Bloomberg" rakstītā,

var paiet vairāki gadi, līdz piedāvājums sasniegs pieprasījumu, jo ieroču ražotāji saskaras ar būtiskām problēmām ražošanas apjomu palielināšanai.

Eiropas aizsardzības kompānijām nāksies modificēt ražošanas līnijas, jo vairāku valstu valdības pēc Aukstā kara beigām ievērojami samazināja izdevumus aizsardzībai. Ņemot vērā NATO datus, Eiropā un Kanādā izdevumi aizsardzībai 1990. gadā bija 310 miljardi dolāru, bet pēc tam 20 gadus šo izdevumu apjoms samazinājās. Vien pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, izdevumi aizsardzībai sāka pieaugt.

"Tādā režīmā strādājām vairākas desmitgades, bet tagad pēkšņi mēs esam nonākuši citā spēlē.

Vajag masveidīgi paplašināties, un ir jāvelta milzīgs darbs, kas prasa laiku, jo visu vajag pārkārtot," sacīja Eiropas Aerokosmiskās un aizsardzības rūpniecības direktors drošības un aizsardzības jautājumos Burkards Šmits.

Tāpat aizsardzības uzņēmumi saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar pieeju atsevišķiem pusvadītājiem un retiem metāliem. Trūkst arī kvalificētu darbinieku.