Latvija ir pasaules līdere palīdzībā Ukrainai pret iebrucējiem, pauž Rinkēvičs

Latvija kopš šī gada 24. janvāra līdz 3. oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati liecina, ka Latvija ir ziedojusi 314 miljonus eiro, kas ir 16. labākais rādītājs pasaulē un lielākais atbalsts, ņemot vērā valsts IKP.

Visvairāk Latvija Ukrainai ziedojusi tieši militārām vajadzībām, atvēlot 298 miljonus eiro, kas ir astotais labākais rādītājs pasaulē.

Savukārt Igaunija kopumā saziedojusi 263 miljonus eiro. Apmēram 258 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Polija atvēlējusi gandrīz trīs miljardus eiro, kur lielākā daļa jeb 1,82 miljardi eiro tika novirzīti militārai palīdzībai. Polija sniedza arī finansiālu palīdzību Ukrainai vairāk nekā viena miljarda apmēra.

Kaimiņvalsts Lietuva ierindojas ceturtajā vietā ar saziedotiem 244 miljoniem eiro, kur 187 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) valstis Ukrainai ir ziedojušas 16,2 miljardus eiro. Lielākā dala jeb 12,3 miljardi eiro ir finanšu atbalsts Ukrainai, bet militārām vajadzībām tika novirzīti 2,5 miljardi eiro.

Visvairāk jeb 52,3 miljardus eiro Ukrainai ziedojusi ASV. Lielākais atbalsts tika novirzīts militārai palīdzībai, piešķirot 27,6 miljardus eiro. Finansiālā palīdzība sasniegusi 15,2 miljardus eiro, bet humanitārā 9,5 miljardu apmēra.

Jāņem vērā, ka valstu solītā palīdzība Ukrainai var atšķirties no jau saņemtās palīdzības, it īpaši šī atšķirība redzama militārā atbalsta sniegšanā, piemēram, ASV ir apņēmusies piešķirt Ukrainai ieročus 27,6 miljardu eiro apmērā, bet fiziski līdz šim ir piegādāta militārā palīdzība 2,55 miljardu eiro apmērā.

Savukārt Latvijas saziedotā militārā palīdzība 298 miljonu apmērā ir pilnībā piegādāta Ukrainai.

Kopumā NATO un ES ziedojuši Ukrainai 2% no sava kopējā tanku skaita, kā arī Ukrainai tika nodoti 4% no kopējā haubiču skaita un 5% no visām NATO un ES reaktīvo raķešu palaišanas sistēmām.

Tajā pašā laikā Vācijas ieroču saistību kopējā vērtība nav palielināta jau vairākus mēnešus. Tie paliek nemainīgi 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā ir bijuši tikai ierobežoti jauni solījumi no Francijas, Lielbritānijas, Spānijas vai Itālijas.