/nginx/o/2022/10/07/14884157t1h8e68.jpg)
"Jaunajai vienotībai" (JV) un "Progresīvajiem" ir ļoti līdzīgi uzskati tiesiskuma, valsts labas pārvaldības, atklātības jautājumos, bet diezgan liela atšķirība ir valsts budžeta veidošanas pieejā, otrdien, 11. oktorbī, pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" žurnālistiem norādīja JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Viedokļi atšķiroties par to, kādos apstākļos var veidot valsts budžeta deficītu, skaidroja politiķis.
Vaicāts, vai joprojām redz iespēju izveidot četru partiju - JV, "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" koalīciju -, Kariņš atbildēja, ka runāt, kurš būs koalīcijā ir pāragri. Primāri ir jārunā par nākamās valdības darbiem, pauda JV līderis.
Premjers atgādināja, ka tāpat kā šodien ar "Progresīvajiem", tā trešdien, 12. oktobrī, padziļināti par tām pašām tēmām plānots runāt ar AS un ceturtdien, 13. oktobrī, ar NA.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis Kariņu turpināt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Aizvien saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijai.
Kariņš iepriekš pauda, ka "valstij vislabāk būtu" plašāka koalīcija, ko veidotu JV, AS, NA un "Progresīvie". Savukārt NA un AS rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīcijā, bez "Progresīvajiem".
Jau ziņots, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza JV, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība ar 16, AS ar 15, NA ar 13, "Stabilitātei!" ar 11, "Progresīvie" ar 10 un "Latvija pirmajā vietā" ar deviņiem mandātiem.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)