"Mani skolā apceļ, jo es vairs neesmu princese..." Eiropas karaļnamos štatu samazināšana

Vecmāmiņas atriebība vai laikmeta prasības?

Uzticami ārzemju preses avoti ziņo, ka Dānijas karaliene Margarēte II paziņojusi, ka viņas jaunākā dēla prinča Joahima trīs dēli un meita no nākamā gada 1. janvāra zaudēs savus prinču un princeses titulus un turpmāk būs pagodināmi "tikai" par Monpezatas grāfiem un grāfieni. Karalienes vecākā dēla kroņprinča Frederika četri bērni savus titulus saglabās.

Protams, princis Joahims un viņa bērni nav laimīgi, jūtoties aizskarti, zaudējuši daļu no identitātes, neizpratnē un sāpināti... Pēc dēla ģimenes paustās neizpratnes un šoka karaliene paziņojusi, ka viņai žēl, raksta portāls BBC. Acīmredzot ne tik žēl, lai mainītu lēmumu. Tas esot pieņemts viņu pašu un monarhijas nākotnes labā. Un karaliene vēloties, lai jaunieši spētu veiksmīgi realizēt savus plānus bez nepieciešamības pildīt karaliskos pienākumus.

Jāpiebilst, ka divi vecākie karalienes mazdēli ir pieprasīti modeļi. Modeļa karjera viņiem traucējusi studēt nacionālajā militārajā akadēmijā. Ja tavs mazdēls nevēlas pāris gadus pasoļot ierindā, bet vienmēr gatavs drasēt pa mēli ar citas zemes modes nama vārdu pār visu vēderu, skaidrs, ka tev, ne tikai mīlošai vecmāmiņai, bet tomēr arī karalienei, sirds var aptecēties...

Tomēr šī nav nekāda šerpās vecmāmiņas atriebība un, piesaucot Šekspīru, karaļvalstī tomēr nekas nav satrunējis. Tieši otrādi! Dānijā notiek tieši tas pats, kas šobrīd notiek arī citos Eiropas karaļnamos: karalisko štatu samazināšana. Tā notiek, lai atvieglotu nodokļu maksātājiem slogu jau tā spiedīgos laikos, ļautu karaļnama bērniem dzīvot nosacīti normālu dzīvi un pierādītu, ka monarhijas spēj turēt līdzi laikam un tā prasībām un izprast tautas vēlmes un noskaņojumu.

Zviedru karalisko mazbērnu nedienas

Dānija nebūt nav pirmā karaļvalsts, kuras galva nolēmusi, ka tautai nākotnē nebūs jāuztur vēl vesels bariņš prinču un princešu. Portāls "Insider" un citi avoti jau 2019. gadā ziņoja, ka Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs izslēdzis no karaļnama piecus mazbērnus, kas nav tiešie mantinieki. Tādējādi zviedriem ir par piecām "karaliskajām augstībām" mazāk, un Zviedrijas budžetā nākotnē ietaupīsies piecas karaliskās algas. Karaliskos titulus, priekšrocības un nākotnē – arī pienākumus joprojām saglabā karaļa vecākās meitas kroņprinceses Viktorijas bērni.

Zviedrijas karaliskā ģimene šajā gadsimtā ir īpaši kupla, un bērni, protams, ir laime, tomēr jau kādu laiku zviedri neesot bijuši pārāk laimīgi, domājot par to, ka visi šie karaliskie bērni būs arī jāuztur. Karaļa lēmums, domājams, pielicis punktu zviedru antirojālistu burkšķēšanai un nopietni atslogojis valsts budžetu.

Karalis Čārlzs III samazina karalisko štatu

Šķiet, nevienā valstī nav tā mīlēta monarhija kā Apvienotajā Karalistē. Liekas, ka britiem visas karaliskās būšanas vispār ir asinīs. Tomēr, kur karsta mīla, tur naids – Lielbritānijā netrūkst arī to, kas aicina pārskatīt monarhijas nepieciešamību modernā valstī. Tagad, kad Eiropā jācīnās ar dažāda veida un izcelsmes krīzēm, tauta kļūst arvien sensitīvāka jebkura veida tēriņos, pat ja tas būtu mīļotais karaļnams. Taču finanšu optimizācija ir tikai viens no iemesliem, kāpēc Lielbritānijas karaļnamā jau kādu laiku virmo pārmaiņu vēsmas. Jaunais karalis un viņa tuvākā karaliskā ģimene, šķiet, vēlas parādīt, ka monarhija spēj mainīties, kļūt dinamiskāka, jauneklīgāka un modernāka.

Nākot pie varas, karalis Čārlzs III jau ķēries pie savu karaliskā štata samazināšanas plānu realizēšanas. Plāns bija samazināt karaliskās ģimenes (tā saucamās firmas) apmaksāto karalisko personu skaitu no 22 uz septiņiem strādājošiem karaliskās ģimenes pārstāvjiem. Šobrīd process jau notiek. Jau karalienes Elizabetes II valdīšanas laikā punkts tika pielikts visādām diskusijām par to, ka kāds no karaliskās ģimenes firmā varētu strādāt "uz pusslodzi", kā, šķiet, bija plānojuši princis Harijs un viņa sieva Megana. Nebūs – teica karaliene, vai nu iekšā, vai ārā!

Čārlzam III nākot pie varas, ārpus karaliskās ģimenes pienākumiem un līdz ar to ienākumiem paliks vēl vairāki karaliskās ģimenes pārstāvji. Iespējams – arī bez tituliem, piemēram, par to, vai prinča Harija un Meganas bērniem tiks piešķirti prinču un princešu tituli, lēmums vēl nav pieņemts.

Jaunā karaļa kronēšana, kas notiks 3. jūnijā, plānota krietni pieticīgāka un izmaksās lētāk nekā savulaik karalienes Elizabetes II kronēšana, kas šodienas naudā izmaksāja 46 miljonus mārciņu. Arī šajā plānā svarīga ne tikai samazināto tēriņu daļa, bet toņa noteikšana, parādot, ka Čārlzs III vēlas iemiesot sevī ne tikai monarhiju, bet arī moderno Lielbritāniju.

Eiropas monarhijas sākušas nopietnu diētu, atņemot karaliskos titulus, samazinot štatus un visādi citādi cenšoties parādīt savu spēju mainīties, kļūstot mūsdienīgākām. No karaļnamiem "izmesto" bērnu un mazbērnu nākotne lielā mērā ir viņu pašu rokās. (Skaidrs, ka bez jumta virs galvas, maizes rieciena un interneta viņi tik un tā nepaliks.)

Daudziem bez tituliem palikušajiem monarhu lēmumi varētu būs īsts atvieglojums, ko, iespējams, viņi sapratīs tikai vēlāk. Vienmēr jau var atcerēties, kā par savu brīvību dabūja pacīnīties britu princis Harijs – varētu teikt, ka viņš aizgāja ar skandālu. Dažām dāņu un zviedru karaliskajām atvasēm iespēja nedzīvot karaļnama ēnā pati iekritusi rokās.

Ja tev gadījies piedzimt karaliskajā ģimenē, brīvība rīkoties ar savu dzīvi nudien ir karaliska dāvana. Nu jā, alga pašam jānopelna. Bet tādas nu ir tās brīvības blaknes.