Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Vai šoziem būs nepieciešami ierobežojumi? Perevoščikovs un Dumpis komentē Covid-19 situāciju Latvijā (20)

Foto: Zane Bitere/LETA

Ik dienu Latvijā laboratoriski tiek apstiprināts liels skaits jaunu inficēšanās gadījumu ar Covid-19. Vai, tuvojoties ziemai, mums vajadzētu rēķināties ar ierobežojumu atgriešanos un ievērot īpašus piesardzības pasākumus, līdzīgi kā aizvadītajos gados?

"Apollo.lv" sazinājās ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologu Ugu Dumpi un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu, lai noskaidrotu, kāda patlaban ir situācija ar Covid-19 vīrusu Latvijā un kādas ir ekspertu prognozes par tā izplatību tuvākajā laikā.

Tik smagi kā iepriekš, visticamāk, vairs nebūs

Dumpis, raksturojot situāciju slimnīcās, uzsver, ka pēdējā laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas. 

"Situācija nav mainījusies vairākus mēnešus," norāda Dumpis. "Bet paredzams, ka novembra beigās, decembrī varētu sākties cits vilnis. Izskatās, ka tas varētu būt vēl cits omikrona paveids. Tad varētu rasties vairāk problēmas, jo, laikam ejot, imunitāte mazinās." 

"Ja riska grupas nevakcinēsies, tad nākamais vilnis varētu būt decembrī, un tad tas varētu būt sāpīgs.

Bet nekādā veidā es nevaru iedomāties, ka tas varētu būt kaut kas tāds, kā bija pagājušajā rudenī," uzsver Dumpis.

Arī Perevoščikovs norāda, ka situācija stacionāros patlaban nav tik nopietna un smaga, kā bija iepriekš, piebilstot, ka Covid-19 izplatību šobrīd nevar salīdzināt ar iepriekšējo gadu. 

"Pagājušajā gadā bija cits variants – klīniski bīstams un arī lipīgs. Omikrona variants ir citādāks, klīniski vieglāks. Arī lielākā iedzīvotāju daļa jau ir pārslimojuši un/vai vakcinēti pret kovidu," pauž SPKC pārstāvis. 

Perevoščikovs norāda, ka tikai aptuveni trešdaļai no stacionētajiem Covid-19 pacientiem tā ir pamatslimība, pārējiem stacionēšanās iemesls ir kāda cita kaite.

Vakcinācija aizvien visefektīvākā aizsardzība

Vienlaikus Dumpis izceļ, ka jaunajam omikrona variantam ir īpašības, kas var apiet iepriekš iegūto imunitāti, proti, vakcināciju un pārslimošanu. Taču jaunajām pielāgotajām vakcīnām, ko tagad iespējams saņemt arī Latvijā, varētu būt iedarbība pret šo variantu.

Arī Perevoščikovs norāda, ka pielāgotā vakcīna dod labāku efektu, bet cik ilgi – tas būs vēl jāskatās. "Iepriekšējās vakcīnas deva efektu aptuveni sešus mēnešus, bet pat pēc tam inficēšanās risks saglabājās relatīvi zems."

"Tiem, kas vispār nav vakcinējušies, vienalga – ir izslimojuši vai nav – tiem risks ir visaugstākākais," izceļ Dumpis.

"Un tādu Latvijā aizvien ir daudz arī riska grupās. Protams, es domāju, ka šoziem vakcīna noderētu jebkuram," pauž Dumpis. 

"Protams, ka izšķiroši svarīgi ir pievērst uzmanību vakcinācijai, lai stimulētu imunitāti pret šo slimību," pamato Perevoščikovs. "Tā ir vislabākā aizsardzība, kura dod specifisku efektu.

Roku mazgāšana, distancēšanās, izolācija – tas viss ir labi. Bet slimība ir ļoti lipīga, un lipīgums pieaug laika gaitā. Arvien grūtāk ir ar citiem pasākumiem izvairīties no inficēšanās."

"Ir pierādījies, ka vislabākā aizsardzība ir tiem cilvēkiem, kas ir vakcinēti, kā arī tiem kas ir arī pārslimojuši. Tātad hibrīdimunitāte dod vēl papildefektu. Pārslimošana dod mazāku efektu nekā vakcinācija," pauž SPKC pārstāvis. "Labāk novērst saslimšanu, it sevišķi smago saslimšanu, ar potēšanos, nekā sagaidīt pārslimošanu ar inficēšanos."

Problēmas šogad varētu izraisīt gripa

Abi eksperti norāda, ka šoziem problēmas varētu sagādāt gripas izplatība, atgādinot, ka arī pret to ir iespējams saņemt vakcīnu un ka tā ir apmaksāta daudzām riska grupām. Turklāt vakcināciju pret gripu un kovidu iespējams ērti saņemt arī vienā dienā.

Perevoščikovs norāda, ka iepriekšējos gados gripas izplatība bija zema, pateicoties Covid-19 ierobežošanas pasākumiem.

Vaicāti par iespējamu nepieciešamību pēc ierobežojumiem valsts līmenī, abi eksperti norāda, ka pagaidām tas nav nepieciešams. 

"Iemesls, kāpēc ir nepieciešami ierobežojumi, ir pasargāt veselības aprūpes sistēmu no krīzes," skaidro Perevoščikovs. "Ja slimnīcas nevar tikt galā ar pacientiem, tad, protams, nevar uz to vienkārši skatīties un gaidīt, kad būs kolapss," uzsver eksperts, norādot, ka

vismaz tuvāko četru nedēļu laikā pacientu skaitam stacionāros īpaši nevajadzētu palielināties.

Septembra beigās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aģentūrai LETA norādīja, ka tikai strauja Covid-19 saslimstības pieauguma gadījumā neizbēgami nāktos atgriezties pie maskām sabiedriskajā transportā.

Aizvadītajā nedēļā, no 3. oktobra līdz 9. oktobrim, Latvijā par 16,6% samazinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, reģistrēti 6908 jauni Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. 

SPKC norāda, ka Eiropas Savienības valstīs kopumā šobrīd vērojams jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu