Uzņēmumi Krievijā norēķinās kriptovalūtās, lai sadarbotos ar "nedraudzīgajām valstīm"

Norēķini ar kriptovalūtām tiek izmantoti, maksājot par precēm un pakalpojumiem no "nedraudzīgajām valstīm". 

Atbilstoši situācijai 22. jūlijā sarakstā jau bija vairāk nekā 50 valstu, arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV, Austrālija, Lielbritānija, Šveice, Japāna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Norvēģija un Ukraina.

Tā kā Rietumvalstis noteikušas Krievijai sankcijas, šādi darījumi vairākkārt ir pieauguši.

Tomēr amatpersonas izvairās nosaukt uzņēmumus, kuri veiksmīgi norēķinās ar kriptovalūtām.

Šobrīd šādiem darījumiem Krievijā nav tiesiskā regulējuma, taču varas iestādes sola tādu ieviest jau 2023. gadā. Maksājumus plānots veikt, izmantojot vienu no Krievijas biržām - Maskavas vai Sanktpēterburgas biržu.

Prasības šādām kriptovalūtu vietnēm noteiks Finanšu ministrija un Centrālā banka. Vienlaikus regulators apliecina, ka netiks atļauta kriptovalūtu brīva aprite Krievijā. Tomēr varētu ieviest savu nacionālo kriptovalūtu "kriptorubli", tālāk integrējot šo sistēmu ar citām valstīm.

Eiropa apsver iespēju noteikt sankcijas pret visiem kriptovalūtu īpašniekiem, kuriem ir Krievijas pase. Diplomāti arī apspriež pilnīgu kriptovalūtu infrastruktūras izmantošanas aizliegumu krieviem.