Britu spiega mīklainā nāve: bijušais VDK virsnieks, kuru meklē Latvija, atklāj jaunu versiju

Iepriekšējās versijas par mīklaino nāvi

31 gadu vecā britu ārējā izlūkdienesta MI6 atšifrētāja Gereta Viljamsa līķis 2010. gadā tika atrasts Londonā, ievietots aizslēgtā sporta somā.

2013. gadā policija pavēstīja, ka, visticamāk, vīrietis pats sev laupījis dzīvību neveiksmīgā eksperimentā.

Soma ar kailā Viljamsa līķi tika atrasta vannā drošības dienesta konspiratīvajā dzīvoklī Pimliko rajonā, Londonas centrā. Līķis jau bija sācis trūdēt.

FOTO: Britu spiega nāves rekonstrukcija

UK spy Gareth Williams was found in a bag in his bath back in 2010. Picture here is reconstruction (Pic: @BBCWorld) pic.twitter.com/Nb4o6M7z

— Jack Quann (@jqbilbao) May 2, 2012

Policijas 2013. gada atzinums gan bija pretrunā ar koroneres Fionas Vilkoksas 2012. gadā veiktās izmeklēšanas rezultātiem, kuros tika norādīts, ka Viljamsa nāvē, iespējams, bijusi iesaistīta vēl kāda persona.

"Mans personīgais viedoklis izmeklēšanas noslēgumā ir šāds - notikušais bija negadījums," sacīja Londonas Metropoles policijas priekšnieka palīga vietnieks Mārtins Hjuits. "Esmu pārliecināts, ka Gereta nāve nekādā ziņā nav saistīta ar viņa darbu."

Viņš gan arī atzina, ka lietā ir arī vairāki "dīvaini" faktori. Cita starpā arī tas, ka uz piekaramās atslēgas nebija nekādu DNS palieku, bet uz vannas - nekādu pirkstu nospiedumu.

Hjuits atteicās izteikt minējumus, vai Gereta nāve varētu būt saistīta ar viņa interesi par prasmēm, kā atbrīvoties no ķēdēm, un atrašanos gūstā.

Korenere Vilkoksa izmeklēšanā 2012. gada maijā atzina, ka Viljams, iespējams, gājis bojā nosmokot vai saindējoties.

Vairāki eksperti Vilkoksai atzina, ka viņu mēģinājumi ielīst analoģiska modeļa somā un aizslēgt to no ārpuses bijuši nesekmīgi.

Viljamsa ģimene 2013. gadā apliecināja, ka piekrīt koroneres viedoklim, ka viņa nāvē, iespējams, bijis iesaistīts vēl kāds cits cilvēks.

Hjuits sacīja, ka policija bija pārliecinājusies, ka cilvēkam "teorētiski būtu iespējams" ieslēgt sevi somā. Viņš arī uzsvēra, ka šo atzinumu bija akceptējusi arī koronere.

VIDEO: Žurnāliste demonstrē, kā Viljamss teorētiski varēja ieslēgt sevi somā

Hjuits arī atzina, ka ir vairāki faktori, kas tikuši izmantoti, lai atbalstītu versiju par Viljamsa slepkavību - arī tas, ka uz piekaramās atslēgas nav atrastas DNS paliekas, ka dzīvoklī, neraugoties uz to, ka bija vasaras vidus, uz pilnu karstumu bija ieslēgta apkure.

Tomēr tas ir "ārpus ticamā robežām", ka drošības dienesti varētu būt iejaukti nozieguma slēpšanā, sacīja policijas amatpersona.

Koroneres veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka laukumā ap vannu aizdomīgā kārtā nav bijis nekādu liecību. Hjuits tolaik skaidroja, ka policija dzīvoklī tomēr esot atradusi vairākus gadus vecus pirkstu nospiedumus un DNS paliekas.

Dažas "neidentificētas" DNS paliekas dzīvoklī tika atrastas, viņš sacīja, bet tās neliecina, ka dzīvoklī laikā, kad spiegs miris, būtu bijis vēl kāds cilvēks.

Bijušais VDK virsnieks: Spiega nāvē vainīgs Kremlis

Latvijā par krāpšanu apsūdzētais bijušais padomju Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks Boriss Karpičkovs par mīklaino nāvi stāsta: "Viens no maniem draugiem nesen jautāja: "Vai jūs ticat, ka Viljamss pats nomira un neviens cits nebija iesaistīts?""

"Tas manī izraisīja lielu interesi par šo lietu. Viljamss darbojās komandā, kas izmeklēja dažu Kremlim pietuvinātu un ļoti ietekmīgu personu nelikumīgas darbības, kas bija saistītas ar daudzu miljardu naudas atmazgāšanas operācijām."

Bijušais čekists atklāja savu versiju, kā miris Viljamss.

"Tā ir tikai mana teorija. Domāju, ka viņš tika saindēts. Iespējams, viņu paralizēja, tāpēc nevarēja pakustēties."

Karpičkovs dzīvoja netālu no Viljamsa dzīvesvietas, ziņo britu mediji.

"Kādu dienu es pamanīju Krievijas diplomātu automašīnas Pimliko rajonā. Vai tā bija sakritība? Es tā neuzskatu. Ja Krievijas drošības dienesti jūt, ka viņu avoti ir apdraudēti, viņi bez vilcināšanās veiks visus nepieciešamos pasākumus, tostarp ārpustiesas slepkavības. Viņi to sauc par likvidāciju.

"Vienreiz Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) man deva uzdevumu noindēt vienu no maniem padotajiem Latvijas drošības dienestos.

Es atteicos, un vienojāmies, ka nevienu nenogalināšu. Ja var atklāt nopietnu izlūkošanas operāciju, viņi veiks jebkādus pasākumus, tostarp slepkavību, ja tas būs nepieciešams," saka Karpičkovs.

Bijušais čekists uzskata, ka britu drošības dienesti un britu tiesībaizsardzības iestādes "acīmredzami neko nav darījuši", lai novērstu spiega nāvi.

Latvija prasa Lielbritānijai izdot Karpičkovu

2019. gadā Lielbritānijā aizturēja Karpičkovu un Latvija pieprasīja viņa izdošanu.

Latvijā Karpičkovam celta apsūdzība pēc Kriminālkodeksa (KK) 144. panta 4. daļas - par mantas piesavināšanos lielos apmēros, pēc KK 190.panta - par dokumentu viltošanu, kā arī pēc 218. panta 1. daļas - par neatļautu ieroča nēsāšanu.

Karpičkovs tiek apsūdzēts par 232 000 ASV dolāru piesavināšanos no bankas "Olimpija" izsniegtā G-24 kredīta firmai "Kompānija Alda", kas piederēja "Pārdaugavas" grupējuma vadītājam Vladimiram Ļeskovam.

Karpičkovs atradās meklēšanā kopš 1996.gada, kad viņš aizbēga no mājas aresta. 1999.gada oktobra sākumā Karpičkovs jau bija aizturēts Londonā, taču Lielbritānija atteicās izdot viņu tiesāšanai Latvijā, nepaskaidrojot iemeslu.

2014.gadā Karpičkovs britu presei stāstīja, ka padomju laikā strādājis Latvijas VDK, kur uzdienējās līdz majora pakāpei. Karpičkovs laikraksta "Sunday People" korespondentam izrādījis dažādus kaujas paņēmienus un stāstījis par savām VDK aģenta gaitām Padomju Latvijā un Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta darbību neatkarīgajā Latvijā.

Karpičkovs apgalvojis, ka viņš Latvijā gan spiegojis Krievijas labā, gan arī ziņas par Krieviju sniedzis Latvijai, Francijai un ASV. Kā iemeslu aizbēgšanai no Latvijas uz Lielbritāniju Karpčikovs minējis to, ka Krievija uzzinājusi par viņa dubultaģenta lomu.

VIDEO: Jaunzēlandes žurnālistu sižets par Karpičkovu