/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2022/10/04/14876706t1h9da0.jpg)
Lai gan fotogrāfes, ekspremjera Einara Repšes meitas Madaras Repšes-Šternas ikdiena paiet smagā cīņā par veselību, viņai līdzās ir cilvēks, ar kuru dalīt priekus un bēdas - jau vairāk nekā pusgadu viņa ir laimīgi precējusies.
"Protu izlikties, ka viss ir daudzmaz kārtībā." Madara Repše par cīņu ar smago slimību un laimīgo laulību
Izdevums "Privātā Dzīve" Madaru sastapa kādā pasākumā septembra beigās. Viņa pastāstīja, ka, iespējams, uz laiku aizbrauks no Latvijas: "Pastāv varbūtība, ka varu uz laiku aizbraukt prom no Latvijas. Tas ir ne tikai finansiālo apstākļu dēļ. Primārais man ir veselība. Patlaban ārstēšanās notiek Latvijā, jo ir tikai viens lielisks ārsts, kuram uzticos, – dakteris Kaspars Snipe. Iespējams, viņš mani varētu sūtīt uz ārzemēm, lai meklētu risinājumu manam gadījumam.
Dārgās zāles neko daudz nepalīdz, un diemžēl man ir nepieciešamas vēl vismaz desmit reižu dārgākas zāles un ārstēšana.
Ir diezgan sarežģīti. Tomēr, lai cik traki būtu, spēju saņemties. Protu izlikties, ka viss ir daudzmaz kārtībā, bet aiz tā visa ir cīņa, kas turpinās ik dienas. Tomēr, lai cik smagi būtu, eju uz priekšu ar smaidu un cerību."
Madarai līdzās jau gandrīz divus gadus ir viņas mīļotais vīrietis. Pavasarī viņa apprecējās ar Valsts akadēmiskā kora tenoru Armandu Šternu. Jaunais pāris tika salaulāts Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļā.
Par kāzu lieciniekiem tika izvēlēti Madaras mamma, mūziķe un ērģelniece Ingūna Grīnberga un jaunā vīra darba kolēģis un draugs Matīss Tučs, kuri bija vienīgie, kas zināja par pāra kāzām.
Madara pēc kāzām kļuvusi par Madaru Repši-Šternu, arī vīrs pieņēmis dubulto uzvārdu.
Madara ir neviltoti laimīga:
"Mums tik ārkārtīgi viegli būt kopā! Tā laikam notiek tikai reizi dzīvē."
"Apollo.lv" jau vēstīja, ka 2021. gadā raidījumā "Pasaki to skaļi" Madara atklāja privātas detaļas par savu slimību: "Man ir 12 diagnozes. Nu kā var pateikt – no augšas līdz apakšai cilvēka galvenais gremošanas trakts nestrādā. Patoloģijas dēļ tas acīmredzot beidza attīstīties ap 15 gadiem, kad viss organismā sastājās tā, kā sastājās. Un tad sāka parādīties veselības problēmas, tikai neviens to, protams, nezināja. Es arī nevienam neteicu – cīnījos, ņēmos."
Vairāk lasi izdevuma "Privātā Dzīve" 4. oktobra numurā.