Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) negrasās norobežoties no premjera amata kandidāta Aivara Lemberga un ir gatava "ar pilnu jaudu" strādāt opozīcijā, otrdien, 4. oktobrī, intervijā raidījumā "Rīta panorāma" norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
ZZS negrasās norobežoties no Lemberga, apstiprina Krauze (25)
Krauze paziņoja, ka ZZS neatbalsta Krišjāni Kariņu kā premjeru. Viņš domā, ka labāka būtu plašāka koalīcija, ja tai ir daudz maz vienota ideoloģiskās bāze, bet starp "Nacionālo apvienību" un "Progresīvajiem" esot pārāk lielas atšķirības.
Politiķis kā nekorektu vērtēja citu partiju noraidošo attieksmi pret ZZS premjera amata kandidātu, ASV sankciju sarakstos iekļauto Ventspils politiķi Aivaru Lembergu. Krauze atkārtoti paziņoja, ka ZZS negrasās šķelties un norobežoties no Lemberga, jo aizvadītajās vēlēšanās viņš, lai arī nav kandidējis, saņēmis lielu sabiedrības atbalstu.
Krauze arī kritizēja Valsts prezidenta Egila Levita attieksmi pret Lembergu un ZZS kopumā. Pirmdien ar Levitu ticies tikai viens ZZS politiķis, jo prezidents neesot gribējis tikties ar Lembergu, sakot, ka tiksies tikai ar ievēlētiem deputātiem, lai arī citām partijām šādus nosacījumus viņš netika izvirzījis un tikās, piemēram, ar uz Saeimu nemaz nekandidējušo "Apvienotā saraksta" līderi Uldi Pīlēnu.
Vērtējot Saeimas vēlēšanu iznākumu, Levits arī vairākās intervijās masu medijiem izteicās, ka tajās 2/3 un vairāk vēlētāju esot nobalsojuši par demokrātiskā spektra partijām, kas atbalsta mūsu valsti, stāv uz Satversmē iekļautajām vērtībām un piedāvā savus risinājumus valsts aktuālajām problēmām, bet nobalsots arī par partijām, kas esot ārpus demokrātiskā spektra.
Šādi Levita izteikumi ir izraisījuši ZZS sašutumu, tāpēc politiskais spēks izplatīja paziņojumu, kurā pauda nostāju, ka Valsts prezidenta rīcība valdības veidošanas laikā ir pretrunā Satversmei.
"Prezidenta publiski paustie pēcvēlēšanu apgalvojumi par trešdaļas jaunievēlēto deputātu pretvalstisko orientāciju ir necieņa pret demokrātiju un savas valsts pilsoņiem," pauda ZZS, aicinot Levitu skaidrot, uz kāda pamata valsts augstākā amatpersona ir publiski izdarījusi secinājumus, ka tikai divas trešdaļas no Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās, ir nobalsojuši par demokrātiskā spektra partijām.
Pēc ZZS vārdiem, minētie Valsts prezidenta apgalvojumi liekot izdarīt secinājumu, ka trešdaļa jauno deputātu esot pretvalstiski domājoši. ZZS mudina Valsts prezidentu publiski skaidrot, uz kāda pamata katrs trešais jaunais parlamentārietis ir saņēmis šādu novērtējumu, vienlaikus nenosaucot, kuri konkrēti tie ir. "Pretējā gadījumā aizdomu ēna krīt pār visu 14. Saeimas sastāvu," uzskata ZZS. "Nevar būt tā, ka Valsts prezidents trešdaļas pilsoņu balsojumu demokrātiskās vēlēšanās nodēvē par pretvalstisku," akcentē ZZS.
ZZS paziņojumā arī uzsvērusi, ka neatbalsta "Jaunās vienotības" pārstāvi Krišjāni Kariņu kā nākamās valdības veidotāju un vadītāju. "Kariņa valdība ir ievedusi Latviju dziļā krīzē, un viņa vadībā no šīs krīzes mēs neizkļūsim," uzskata ZZS.
ZZS mudināja Valsts prezidentu nebalstīties uz personīgajām politiskajām simpātijām sarunās par jaunas valdības veidošanu, bet "ievērot Latvijas pilsoņu balsojumu, lai neveicinātu tālāku sabiedrības šķelšanos un apdraudējumu nacionālajai drošībai".
Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.