Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 3. oktobrī, pilnvaroja "Jaunās vienotības" pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kurš varēs sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.
Levits uztic Kariņam sākt konsultācijas par iespējamas koalīcijas izveidošanu (2)
Plānots, ka pēc nedēļas Kariņam jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.
Valsts prezidents pieļauj iespēju, ka, ja Kariņa konsultācijas būs sekmīgas, tad procesa noslēgumā viņš varētu izlemt par Kariņa nominēšanu Ministru prezidenta amatam.
Foto: Valsts prezidents tiekas ar 14. Saeimā ievēlētās partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvjiem
Vienlaikus Levits uzsvēra, ka pirms premjera amata kandidāta nosaukšanas ir nepieciešams jau izstrādāts koalīcijas līgums, kurā ir pilnīgi skaidras reformu valdības prioritātes un veicamie uzdevumi, kā arī piedāvāts moderns valdības modelis, kas nosedz arī tādas jomas, kas līdz šim nav nosegtas.
Levits uzsvēra, ka nākamajam Ministru kabinetam ir jābūt reformu valdībai.
Pēc viņa teiktā, koalīcijas līgumā būs svarīgi iekļaut ne tikai reformu jautājumus, bet arī modernu un elastīgu valdības modeli, kas parāda valdības prioritātes un nosedz jautājumus, kuri līdz šim nav bijuši parlamenta dienaskārtībā, piemēram, zaļais kurss, enerģētika, digitalizācija un citi.
Ārkārtīgi svarīgs ir jautājums, kādā veidā mēs pārcietīsim šo ziemu, sacīja Levits. Tāpat svarīgs būs jautājums par strukturālām reformām ekonomikā, piemēram, par nodarbinātību un pārkvalifikāciju. Arī ar jautājumu par izglītību un zinātni iepriekšējās valdības neesot pietiekami detalizēti strādājušas, uzskata prezidents.
"Ir virkne jautājumu, kas ir jārisina, lai Latvija kopumā attīstītos ātrāk kā līdz šim, jo, attīstoties tādā ātrumā kā līdz šim, mēs vienkārši atpaliekam, jo citi iet ātrāk uz priekšu," sacīja Levits.
Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
14. Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.