Pabriks šobrīd nezina, ko darīs pēc aizsardzības ministra amata atstāšanas (1)

Eklons norādīja, ka, piekrītot uzņemties ministra pienākumus, rēķinājies, ka viņam ir limitēts laiks iekšlietu nozarē.

"Šobrīd man ir nepadarīta darba sajūta, jo ir sāktas daudzas nozīmīgas lietas, kuras diemžēl nepaspēšu pabeigt, piemēram, Iekšējās drošības akadēmijas izveide, katastrofu pārvaldības centru izbūve, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde un tamlīdzīgi," norādīja politiķis.

Eklons godprātīgi turpināšot pildīt ministra pienākumus līdz nākamās valdības izveidošanai, lai sāktos darbus labākajā veidā nodotu nākamajam ministram. Iekšlietu nozarē liela nozīme ir šīs jomas profesionāļiem, tāpēc Eklons ļoti cerot, ka nākamais ministrs būs ar pieredzi iekšlietās.

Eklonam patlaban esot pāragri spriest par tālākajiem nākotnes plāniem, jo priekšā vēl vismaz mēnesis intensīva darba iekšlietās.

"Noslēdzoties šim dzīves posmam, sākotnēji noteikti veltīšu laiku savai ģimenei," norādīja Eklons.

Pabriks teica, ka pēc zaudējuma vēlēšanās jāskatās, kā izvērtīsies turpmākā dzīve un vai viņš būs kādam vajadzīgs. "Izvērtēšu situāciju un nedaudz atvilkšu elpu, jo man bijis vēlēšanu maratons un trīs gadus neesmu bijis atvaļinājumā," norādīja politiķis.

"Man nevar būt plānu, jo es nezinu, kas dzīvē priekšā. Varbūt būšu daudziem vajadzīgs, varbūt kādam, varbūt nevienam," norādīja Pabriks.

No sevis pārstāvētā politiskā spēka Pabriks neplāno stāties ārā, lai gan vēlēšanu secinājumi ir jāizdara un jāizvērtē kļūdas.

Pabriks arī pauda cerību, ka viņa pēctecis amatā nesabojās līdz šim politiķa aizsāktos darbus aizsardzības nozarē.

Jau ziņots, ka vēlēšanās labāko rezultātu sasniegusi "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.