FOTO ⟩ Brīdi pirms balsu skaitīšanas beigām "Attīstībai/Par" noslīd zem 5% barjeras

Šāds rezultāts varētu neļaut tai iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

AP rezultāts ilgu laiku balansēja pavisam nedaudz virs 5% barjeras. Tagad, kad balsis saskaitītas 1049 iecirkņos no 1055, vēlētāju atbalsts AP noslīdējis līdz 4,98%.

Foto: "Attīstībai/Par" sagaida vēlēšanu rezultātus

Lielākie ieguvēji mandātu ziņā no AP neiekļūšanas Saeimā būtu "Jaunā vienotība", kas iegūtu vēl trīs mandātus, un "Apvienotais saraksts", kas iegūtu divus mandātus. Vēl vienu mandātu klāt iegūtu arī "Stabilitātei".

Pašlaik saskaitītās balsis liecina, ka JV nākamajā Saeimā varētu iegūt 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16 mandātus, AS - 15 mandātus, bet Nacionālā apvienība (NA) - 13 deputātu vietas.

Partijas līdz šim visbiežāk kā pirmo premjera amata kandidātu min JV saraksta līderi, līdzšinējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet kā potenciālās "koalīcijas kodola partijas" visbiežāk tiek minētas JV, AS un NA, kurām šāda vēlēšanu iznākuma gadījumā būtu nestabils, tomēr 54 balsu vairākums.

Partija "Stabilitātei" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 11 deputātu vietas, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus.

Tagad balsis vēl jāsaskaita sešos iecirkņos - četros Rīgā un divos ārzemēs. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, vienā no Rīgas iecirkņiem ir radušās problēmas ar balsu skaitīšanu un tās tiek pārskaitītas. Šādos apstākļos vēl pastāv iespēja, ka AP iekļūst nākamajā Saeimā, jo balsu tai pietrūkst pavisam nedaudz.

Tālāk zem 5% barjeras ir "Saskaņa" ar 4,78% vēlētāju atbalstu, "Katram un katrai" - 3,67%, Latvijas Krievu savienība - 3,62%, "Suverēnā vara" - 3,22%, "Konservatīvie" - 3,09%, "Republika" - 1,76%, bet citas partijas ieguvušas vēl mazāku vēlētāju atbalstu.

14. Saeimas vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies 916 515 pilsoņi jeb 59,42% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, apkopojot balsošanas aktivitāti visos 1055 iecirkņos.

Augstākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 66,26% vēlētāju, tālāk seko Kurzeme - 63,85%, Zemgale - 62,72%, Latgale - 57,14%, bet zemākā aktivitāte netipiski bijusi Rīgā, kur balsot aizgājuši tikai 52,8% vēlētāju.