Ikstens: Vēlētāju aptaujas rezultāti norāda uz austrumslāvu tautu vēlētāju radikalizēšanos (24)

Ikstens norādīja, ka "Saskaņas" vājais starts un pat iespējamā neiekļūšana 14.Saeimā, kā arī partijas "Stabilitātei!" rezultāts, pārspējot "Saskaņu", norāda uz nopietnu problēmu - zināmu austrumslāvu tautu vēlētāju radikalizēšanos.

"Būs nepieciešama aktīva integrācijas politika, un esošais kultūras ministrs uz tādu nav spējīgs," izteicās Ikstens.

Arī "Jaunās vienotības" (JV) provizorisko rezultātu Ikstens nodēvēja par pārsteidzošu, jo tik daudz kritizēta premjera partijai šāds rezultāts esot liela veiksme.

Ikstens apgalvoja, ka JV rezultātam sava nozīme ir bijusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pēdējo mēnešu aktivitātēm, kā arī tam, ka daudziem cilvēkiem, acīmredzot, patīk tāds "miermīlīgs personāžs" kā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

"Laikam cilvēki to novērtē. Kariņš tomēr ir izvilcis šo smago koalīciju cauri Covid-19 krīzei, cauri tagadējai krīzei. Iespējams, ka šis balsojums par JV ir aiz žēlastības un pateicības," teica Ikstens.

Vienlaikus politologs teica, ka, viņaprāt, Kariņam nebūtu jābūt nākamajam premjeram, jo viņš neesot krīzes laiku premjers. Pēc Ikstena domām, pār Kariņu krīt atbildība par valdības darbiem Covid-19 krīzes laikā un lielas naudas "izķēzīšanu". Ikstena ieskatā Kariņš ir vājš premjers.

Tāpat Ikstens izcēla, viņa ieskatā, "ļoti cienījamo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) startu" vēlēšanās, neskatoties uz diezgan plašo kritiku no mediju puses un ZZS premjera amata kandidāta Aivara Lemberga neaicināšanu uz politiķu diskusijām.

"Tas norāda, ka ZZS ir stiprs zīmols, kas spējis atnest tādu pašu rezultātu kā pirms četriem gadiem. Tas liecina par ļoti stabilu vēlētāju loku, kā arī to, ka Latvijas Zaļajai partijai nebija būtiska loma šajā apvienībā," teica Ikstens.

Jau ziņots, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14. Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas JV, Apvienotais saraksts (AS) un ZZS, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.

Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.

Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.

Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.