Četru dienu darba nedēļa ir efektīva, liecina eksperiments Lielbritānijā

Aptaujāts tika 41 uzņēmums, no kuriem 35 atzina, ka pēc eksperimenta beigām viņi "visticamāk" vai "ļoti iespējams" turpinās saīsinātu darba nedēļu.

Kopumā pētījumā piedalās 72 uzņēmumi, kuru darbinieki — kopā 3300 cilvēki— strādā četras dienas nedēļā bez atalgojuma samazināšanas. Iesaistītie uzņēmumi aptver lielāko daļu ekonomikas nozaru, sākot no mikroshēmu veikala līdz pat lielām korporācijām.

Uzlabojusies produktivitāte

Rezultāti liecina, ka produktivitāte uzlabojusies gandrīz pusei uzņēmumu (34% uzskata, ka produktivitāte ir "nedaudz uzlabojusies", un 15% saka, ka tas ir "ievērojami uzlabojies").

Savukārt gandrīz puse uzskata, ka tā ir saglabājusies nemainīga (46% respondentu), lai gan darbinieki strādā vienu dienu mazāk.

Atbalsts saīsinātai darba nedēļai augsts

86% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka viņi "ļoti iespējams" un/vai "visticamāk" apsvērs ideju saglabāt četru dienu nedēļu arī pēc izmēģinājuma perioda beigām.

Šie dati ir balstīti uz pusi no uzņēmumiem, kas piedalījās izmēģinājumā, proti, tiem, kas piedalījās aptaujā.

Bezpeļņas organizācijas "4 Day Week Global" izpilddirektors Džo Okonors komentē rezultātus: "Mēs redzam, ka daudziem tās ir diezgan gludas pārmaiņas. Dažiem tas rada saprotamus šķēršļus, īpaši tiem, kam ir salīdzinoši nostiprinājušies vai neelastīgi paradumi, sistēmas vai kultūra, kas aizgūtas no tālā pagājušā gadsimta."

Ideja par saīsinātu darba nedēļu nav nekas jauns

Ekonomists Džons Meinards Keinss 1930. gadā savā runā "Ekonomiskās iespējas mūsu mazbērniem" prognozēja, ka visi strādās 15 stundas nedēļā, norādot, ka to ļaus bagātības pieaugums un tehnoloģiju attīstība.

Kopš tā laika daudzi cilvēki ir popularizējuši ideju strādāt mazāk, īpaši kādreizējais ASV prezidents Ričards Niksons, kad viņš 1956. gadā prognozēja četru dienu darba nedēļu "ne pārāk tālā nākotnē".

Šis projekts Lielbritānijā ir tikai viens no daudzajiem visā pasaulē, kas pēta, kā darbotos četru dienu darba nedēļa.