Senlaicīgs mazuļa apbedījums atklāj pārsteidzošus faktus, kā bērni tika nēsāti pirms 10 000 gadu

Pētnieki bērniņa apbedījuma vietu atklāja 2017. gadā alā Itālijā un deva meitenītei vārdu Nīva. Viņas zobi liecina, ka viņa ir vecākā Eiropā apbedītā sieviete.

Nīva, kas nodzīvoja vien 40 - 50 dienas, tika apbedīta ar lielu skaitu kreļļu, kas norāda, ka viņa bija mīlēta un godāta.

Tagad, atkārtoti aplūkojot apbedījuma vietas saturu, zinātnieki atskārtuši – bērna ķermeņa stāvoklis liecina, ka viņa savas īsās dzīves laikā tika nēsāta ietīta audumā, kas izgreznots ar gliemežvākiem.

Līdz mūsdienām no auduma nekas nav saglabājies, taču gliemežvākos ir nelieli caurumi un tie ap mazuli izvietoti tā, it kā tos kāds būtu sašuvis uz tekstila, kažokādas vai ādas.

Šie materiāli, domājams, veidoja auduma cilpu bērniņa nēsāšanai, sedziņu vai arī apakšveļu. Lai gan visi trīs varianti ir iespējami, pētnieki tomēr sliecas domāt, ka tas bija bērniņa pārvietošanai paredzēts audums.

Nīvas kājas ir saliektas tuvu vēderam, aizsedzot daudzus no gliemežvākiem. Tas liek domāt, ka gliemežvāki nebija bēru rotājumi, kas būtu izkaisīti virs kapa. Tie, visticamāk, bija daļa no izdekorētā auduma, kas, visticamāk, tika izmantots mazuļa dzīves laikā.

Daži no gliemežvākiem pat ir pie bērniņa augšdelma. Visticamāk, ka tur atradās auduma cilpas augšdaļa.

Rūpīga gliemežvāku izpēte liecina, ka tie tika izmantoti daudz ilgāk nekā kopš meitenes dzimšanas.

Gliemežvākus, domājams, lietoja citi cilvēki no mazuļa kopienas jau ilgu laiku, pirms tie tika piešūti audumam, kas tika izmantots, lai bērnu varētu turēt tuvu vecākiem, neierobežojot viņu mobilitāti, secina pētījuma autori.