FOTO ⟩ "Man bija jāieliek krustiņš tur, kur viņi norādīja ar šautenes stobru." Ukrainas okupēto teritoriju iedzīvotāji stāsta, kā Krievija īstenoja viltus referendumus (2)

Okupanti veido datubāzes, jo pat pēc sešu mēnešu ilgas okupācijas "viņiem ir maz informācijas par to, kas šajās teritorijās dzīvo". Košeļs piebilda, ka

ievāktie dati viltus referendumu laikā palīdz noskaidrot, vai cilvēks atbalsta Ukrainu, kādā valodā viņš runā un kuri vīrieši ir iesaukuma vecumā.

"Iedzīvotāji neatbalsta okupantus, uzsvēra Košeļs. Tāpēc arī Krievijas Federācijas pasu izsniegšana un Krievijas rubļa ieviešana okupētajās teritorijās nevainagojās ar panākumiem," viņš piebilst.

Pseidoreferendumi tika sarīkoti steigā, ar nepietiekamu darbinieku skaitu. Tie bija haotiski, stāsta Košels, piebilstot, ka okupanti izmantoja pilnīgi visas metodes, ko vien varēja izdomāt, lai viltotu rezultātus.

Daudz "balsotāju" pamestās pilsētās 

Vien pēc trim no piecām "referendumu" dienām okupantu varas iestādes jau ziņoja, ka Doneckā un Luhanskā balsošanā piedalījušies jau 87% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā viens miljons cilvēku.

"Šie dati ir idiotiski un nereālistiski, jo lielākā daļa no iedzīvotājiem jau labu laiku ir pametuši okupētās teritorijas. Rezultāti bija viltoti," 

saziņas vietnē "Telegram" komentēja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Haidajs piebilda, ka pseidoreferendumu rīkotāji ziņoja, ka uz vēlēšanām ieradušies 50% iedzīvotāju pat tajās Ukrainas pilsētās, kas ir iznīcinātas un gandrīz pilnīgi pamestas, piemēram, Lisičanska, Severodonecka un Rubižne.

Atskaņo padomju dziesmas un ar karavīriem gaida vēlētājus 

Okupantiem bija nolūks uzņemt fotogrāfijas ar "prokrieviskiem" iedzīvotājiem, kas piedalās viltotajos referendumos, lai varētu ar tām nodrošināt propagandas medijus, stāsta Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas iedzīvotāja Hanna.

Foto: Viltus referendumi okupētajās teritorijās

Viņa piebilda, ka okupantu ieceres nebija tik viegli īstenot. No plkst. 8 vēlēšanu iecirkņos tika atskaņotas padomju dziesmas, kamēr darbinieki un karavīri gaidīja vēlētājus.

"Bet vēlētāji nenāca, rindas neveidojās," stāstīja Hanna. Ap plkst. 10 viņi esot aizvēruši iecirkņus un devušies klauvēt pie cilvēku durvīm. "Bet neviens nevēra vaļā," teica Hersonas iedzīvotāja.

"Vienīgie cilvēki, kas gāja, bija tie, kas jau ir vecāki par 70 gadiem un sapņo par Padomju Savienības atgriešanos. Jauni un vidēja vecuma cilvēki ignorēja šo cirku," teica Hanna.

Hersonas iedzīvotāja piebilda, ka, par spīti teroram un vajāšanai, pilsētā aizvien dzīvo Ukrainu atbalstoši cilvēki, kas gaida, kad viņus atbrīvos ukraiņu armija.

Okupanti arī cerējuši, ka varēs pievilināt cilvēkus piedalīties ar humāno palīdzību.

Kāda 82 gadus veca sieviete, kas dzīvo ciematā netālu no Hersonas, stāsta, ka bruņoti vīrieši viņu mudināja "balsot par pievienošanos Krievijai". Viņa atteikusies, taču okupanti bijuši neatlaidīgi.

"Vecmāmiņ, tu vari dabūt 10 000 rubļu (aptuveni 180 eiro), ieskaitot pārtikas paciņas. Tev tikai jābalso par Krieviju," esot teikuši karavīri.

Sirmgalve ar asarām acīs esot atbildējusi, ka viņai nevajag ne Krieviju, ne paciņas. "Februārī viņi nogalināja manu mazdēlu karalaukā."

Ķēra cilvēkus uz ielām

Krievijas karavīri radīja spiedienu un draudēja iedzīvotājiem šo viltus referendumu laikā, norādīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs.

"Kolaboranti kopā ar bruņotiem okupantiem ķēra cilvēkus uz ielām un izmantoja draudus, lai piespiestu viņus balsot," saziņas vietnē "Telegram" rakstīja Januševičs.

Vēlēšanu iecirkņi tika ierīkoti dzīvojamo ēku pagalmos vai pie veikalu ieejām, stāstīja Doneckas un Luhanskas teritoriju iedzīvotāji.

Tika uzstādītas caurspīdīgas vēlēšanu kastes – "balsošana" nebija privāta.

Cilvēkiem nācās aizpildīt referenduma lapiņas, atbalstot tās uz saviem ceļiem. Dažus cilvēkus piespieda balsot vairākas reizes dažādās vietās.

"Balsoja" arī aizbēgušie iedzīvotāji

"Mums teica – jo vairāk reižu viena persona balso, jo labāk," atminas sieviete, kas strādā kādā Luhanskas izglītības iestādē. Viņa teica, ka visiem darbiniekiem tika dota pavēle atnest personas dokumentu kopijas tiem studentiem, kas bija pametuši pilsētu, lai varētu balsot viņu vietā. Tas bija vienkārši, jo neeksistēja vēlētāju saraksts, sieviete piebilda.

Ja kāds atteicās šajā shēmā piedalīties, tika draudēts ar algas samazināšanu vai pat atlaišanu.

Pirmie no viltus referendumiem cietīs iedzīvotāji 

Nav diskusiju, vai referendumos bija brīva un likumīga gribas izpausme. Pirmie no pseidoreferendumiem cietīs okupēto teritoriju iedzīvotāji, pauda nevalstiskās organizācijas (NVO) "Opora" priekšsēdētāja Olga Aivazovska. Krievija viņus pilnībā izolēs, pakļaus pilnīgai mobilizācijai un piespiedīs pieņemt Krievijas pases. Terors, ko viņi piedzīvo, tikai pastiprināsies, pauž Aivazovska.

Saskaņā ar Ukrainas vēlētāju apvienības un Ukrainas NVO "Opora" sniegto informāciju, okupanti fiktīvajiem referendumiem izmantoja tikai sarakstus ar cilvēkiem, kuri brīvprātīgi pieņēma Krievijas humāno palīdzību, joprojām saņēma pensijas klātienē pastā vai bija uzņēmēji, kas maksāja vietējos nodokļus. Viņi izmantoja arī vēlētāju sarakstus, kas ņemti no arhīviem.

Viltus referendumi, kas no 23. līdz 27. septembrim tika rīkoti Krievijas okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, nav starptautiski atzīti, jo tie tika rīkoti, pārkāpjot Ukrainas un starptautiskās tiesības un bez kaut minimāliem demokrātijas standartiem.

Okupācijas varasiestādes pēc visu balsu saskaitīšanas paziņoja, ka okupētajā Luhanskas apgabala daļā pievienošanos Krievijai atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, okupētajā Zaporižjas apgabala daļā - vairāk nekā 93%, bet okupētajā Hersonas apgabala daļā - vairāk nekā 87%.

Ceturtdien, 29. septembrī, Krievija paziņoja, ka diktators Vladimirs Putins piektdien, 30. septembrī, rīkos ceremoniju, kurā parakstīs "oficiālu" četru Ukrainas apgabalu aneksiju pēc pseidoreferendumiem.

Pseidoreferendumus nosodījusi Kijiva un Rietumi, kas šo farsu negrasās ne atzīt par leģitīmu balsošanu, nedz ņemt vērā tā iznākumu.