Levits un Kariņš: Latvijā paredzētais energoatbalsts ir viens no lielākajiem ES (3)

Valdības lēmumi ir ļoti svarīgi gan nodrošinot, ka apkurei būs pietiekami daudz dabasgāzes, gan arī sniedzot palīdzību tiem, kuriem būs grūti samaksāt par siltumu un elektroenerģiju, norādīja Levits.

Kariņš līdzīgi norādīja, ka, ieviešot energocenu griestus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Latvijā ir viena no plašākajām atbalsta pakotnēm Eiropā. Rēķini būs mazāki gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kuriem tādā veidā tik palīdzēts saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs norādīja, ka energocenu kompensējošo pasākumu ieviešanu atbalsta arī uzņēmēju organizācijas, ar kurām sadarbībā tie tika izstrādāti.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt uzņēmumiem kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh. Elektroenerģijas tirgotāja negūtos ieņēmumus par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz mājsaimniecībām, kuras apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh.

Savukārt siltumapgādē līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensēs 90%.

Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka, piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu, galalietotājam faktiski būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Atbalsts attieksies uz periodu no šī gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.