Lai tādā apjomā aizstātu naftu, tā būtu jāpērk no tādām valstīm kā, piemēram, Irāna vai Saūda Arābija, kur arī tiek pārkāptas cilvēktiesības. Kā zināms, Eiropai nav pārdomāta plāna, kā pilnībā aizstāt Krievijas gāzi. Būtu diezgan absurdi, ja mēs sāktu taupīt mājas apkuri, lai taupītu gāzi, bet turpinātu ražot plastmasu tādā pašā tempā," sacīja Kenka.
Starptautisko vides tiesību centra sadarbībā ar organizāciju "Break Free From Plastic" ("Atteikties no plastmasas") veiktais pētījums cita starpā liecina, ka plastmasas ražošanā Eiropā tiek patērēts tikpat daudz naftas, cik to patērē visā Itālijā kopumā. Vairāk nekā četrdesmit procenti no visas plastmasas produkcijas Eiropā tiek saražoti iepakojumiem, un nākamo 20 gadu laikā plastmasas rūpniecība plāno divkāršot ražošanu.
"Problēma ir tā, ka plastmasas iepakojumu mēs lielākoties izmantojam vienu reizi un pēc tam izmetam. Tomēr plastmasa kā materiāls kalpo ļoti ilgi, un to var izmantot atkārtoti un atkārtoti. Šobrīd nav nekādu tehnoloģisku šķēršļu, kas kavētu plašu pāreju uz vairākkārt lietojamu iepakojumu," skaidroja Kenka.
Pēc Kenkas teiktā, gandrīz viss vienreizlietojamais plastmasas iepakojums, ko redzam Igaunijas veikalos, iespējams, arī ir izgatavots no Krievijas naftas vai gāzes. "Un, lai gan Krievija uzbrūk Ukrainai, Krievijas naftas imports un plastmasas ražošana valstī turpinās visu laiku. Eiropa var atteikties no Krievijas naftas tikai līdz gada beigām.
Jautājums ir par to, cik daudz plastmasas mēs patērējam un cik daudz naudas mēs dodam Krievijai. Pārnestā nozīmē katrs trešais plastmasas maisiņš vai plastmasas kaste finansē Putina karu. Taču ir arī citi piemēri, un arī Igaunijai būtu pakāpeniski jāsāk plastmasas iepakojuma aizstāšana ar videi draudzīgāku iepakojumu," secināja Kenka.