Pat Igaunijas veikalos izdalītie plastmasas maisiņi finansē Putina karu

Pētniecības projekta "Winter Is Coming: Plastic Has To Go" ("Ziema tuvojas: Plastmasai ir jāpazūd") igauņu koordinatore un "Teeme Ära" fonda vadītāja Kadi Kenka sacīja, ka otrdien, 27. septembrī, publicētais pētījums liecina, ka, atbrīvojoties no Krievijas naftas un gāzes, Eiropas Savienība nepieļaujamā veidā ignorē plastmasas rūpniecību.

"Lai pārciestu gaidāmo bargo ziemu, galvenā uzmanība tiek pievērsta enerģijas patēriņa ierobežošanai ģimenēs un uzņēmumos, bet tajā pašā laikā gandrīz desmit procenti no visas importētās Krievijas naftas un gāzes tiek izmantoti plastmasas ražošanai.

Tās ierobežošana samazinātu atkarību no Krievijas un vienlaikus saglabātu dabu. Katru gadu Igaunijā tiek izmestas 200 000 tonnu plastmasas iepakojuma, no kura lielākā daļa nenonāk apritē, bet gan sadedzināšanas iekārtās vai, sliktākajā gadījumā, mežā vai ceļmalā," sacīja Kenka.

Pēc fonda "Make!" vadītāja domām, Eiropai neizbēgami jāsamazina plastmasas ražošana, jo Krievijas naftu un dabasgāzi nav iespējams atbildīgi aizstāt. "Plastmasa tiek ražota gan no naftas, gan gāzes, un saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem-  29% no Eiropas naftas un 43% no Krievijas izcelsmes gāzes.

Lai tādā apjomā aizstātu naftu, tā būtu jāpērk no tādām valstīm kā, piemēram, Irāna vai Saūda Arābija, kur arī tiek pārkāptas cilvēktiesības. Kā zināms, Eiropai nav pārdomāta plāna, kā pilnībā aizstāt Krievijas gāzi. Būtu diezgan absurdi, ja mēs sāktu taupīt mājas apkuri, lai taupītu gāzi, bet turpinātu ražot plastmasu tādā pašā tempā," sacīja Kenka.

Starptautisko vides tiesību centra sadarbībā ar organizāciju "Break Free From Plastic" ("Atteikties no plastmasas") veiktais pētījums cita starpā liecina, ka plastmasas ražošanā Eiropā tiek patērēts tikpat daudz naftas, cik to patērē visā Itālijā kopumā. Vairāk nekā četrdesmit procenti no visas plastmasas produkcijas Eiropā tiek saražoti iepakojumiem, un nākamo 20 gadu laikā plastmasas rūpniecība plāno divkāršot ražošanu.

"Problēma ir tā, ka plastmasas iepakojumu mēs lielākoties izmantojam vienu reizi un pēc tam izmetam. Tomēr plastmasa kā materiāls kalpo ļoti ilgi, un to var izmantot atkārtoti un atkārtoti. Šobrīd nav nekādu tehnoloģisku šķēršļu, kas kavētu plašu pāreju uz vairākkārt lietojamu iepakojumu," skaidroja Kenka.

Pēc Kenkas teiktā, gandrīz viss vienreizlietojamais plastmasas iepakojums, ko redzam Igaunijas veikalos, iespējams, arī ir izgatavots no Krievijas naftas vai gāzes. "Un, lai gan Krievija uzbrūk Ukrainai, Krievijas naftas imports un plastmasas ražošana valstī turpinās visu laiku. Eiropa var atteikties no Krievijas naftas tikai līdz gada beigām.

Jautājums ir par to, cik daudz plastmasas mēs patērējam un cik daudz naudas mēs dodam Krievijai. Pārnestā nozīmē katrs trešais plastmasas maisiņš vai plastmasas kaste finansē Putina karu. Taču ir arī citi piemēri, un arī Igaunijai būtu pakāpeniski jāsāk plastmasas iepakojuma aizstāšana ar videi draudzīgāku iepakojumu," secināja Kenka.